kaķa klepus - November 13th, 2008

Fū! Intervija pagāja labi. Potenciālais priekšnieks gan izskatās kā dēli norijis - tāds pedantisks, taisnu muguru, glītu sasuku. Bet ar to viss nebeidzas. Labākajā gadījumā vēl priekšā ir divas atlases kārtas - praktiskais un vēl viena intervija, kurā piedalīsies kāds no padomes. Pozitīvākais tajā visā bija ceļš no durvīm līdz 4. stāvam - sākot ar apsargu, tad vīrietis liftā ar rozēm un darbinieki gaitenī - visi smaidīgi un sveicinās ar mani, pilnīgu svešu cilvēku. Un šausmīgi jauka bija personāla daļas vadītāja, kas intervēja. Uztraukuma nebija. Kā pašreizējo algas ciparu pateicu to, ko saņemu šobrīd +50 Ls, ar domu, ka tas ir minimums. Viņi atbildēja, ka var piedāvāt vairāk, bet par konkrētiem cipariem runāsim tikai pašās beigās.
Īstenībā man vēl vakarā bija tāda stulba sajūta - nu, kāpēc kaut kas ir jāmaina, vai to vajag? Šādas domas vieš neticību sevī un nepārliecinātību. Grauj no iekšpuses. Varbūt, man patiešām vajag izmantot šo iespēju. Ja godīgi, es tam noticēju tikai tad, kad intervija gāja uz beigām.

"sērdienīšu-grūtdienīšu kultūra"