kaķa klepus - February 27th, 2008

Mans uzskats un pārliecība par t.s. 'bērnu skandālu', iespējams, ir pārāk kategorisks, taču, manuprāt, diez gan loģisks. Valdošā neiecietība, ņirgāšanās un citas destruktīvās darbības bērnu starpā, kuru izpausmes ir ne tikai verbālas, bet arī fiziskas, ir tikai sekas tam, ka bērnam nav iemācīts, kas ir slikti un kas labi. Morāles un ētikas principi, par kuru ieaudzināšanu ir atbildīgi vecāki, palaižot savus bērnus vidē ārpus ģimenes. Tieši bērnu neizpratne un nezināšana par šīm divām kategorijām ir cēlonis, savukārt primārā (!) atbildība par to ir jāuzņemas vecākiem, nevis skolotājam, kurš tikai sekundāri (!) iesaistās audzināšanas procesā un ir viena no bērna vidē darbojošajām personām. Kā to kontrolēt vai ietekmēt mūsdienu apstākļos, kad ir pieejams internets, ir kompetences jautājums. Ne velti ir izgudrota iespēja nobloķēt dažādus, bērniem nevēlamus saitus. Zinu, ka aizliegums pats par sevi dažbrīd ir pārāk neauglīgs princips, jo, kā jau no Bībeles zinām, aizliegtais auglis ir tas saldākais. Tajā pat laikā bērnam, kuram izpratne par demokrātiju, brīvību un visatļautību ir diez gan embrīnā stadijā, ir jāskaidro, ko drīkst un ko nedrīkst. Pretējā gadījumā nonākam pie situācijas, kad šī visatļautība pieņem nekontrolējamus apgriezienus, kuru galējie piemēri ir meklējami, piemēram, ārzmeju ziņu listēs par kārtējām apšaudēm ASV skolās.