kaķa klepus - January 23rd, 2008

Ak, atsauca atmiņā vecos labos debašu laikus. Stāsts par melnādaino koledžas debašu komandas uzvaras gājienu un izšķirošo cīņu ar Hārvardu, caurvīts dažādiem motīviem. Neiztikt bez vecā labā rasisma konflikta un spekulēšanas uz tā rēķina, un tomēr sentiments parāva. Kaut vai tādēļ, ka atceros to sajūsmu un uztraukumu vienlaikus, stāvot nacionālā turnīra finālā uz lielās skatuves, kad tavos argumentos un atspēkojumos klausās visa zāle, ne tikai 11 tiesneši un 3 oponenti. Skudriņas skrien. Un arī man ir uzvara, ar kuru lepojos: pēdējā vidusskolas gadā uzvarējām finālā Zemgales novadā. Es atceros to sajūtu, to īsto uzvaras garšu un gandarījumu, arī Martini un Quatro cigarešu garšu pēc tam Jelgavā, bārā sēžot ar klasesaudzinātāju - sadzerot un sapīpējot, jo tieši viņa mani ievilka debatēs :) Zinu, ka nevienu no debašu lietām neesmu izmetusi ārā. Smieklīgi, bet visi tie papīri stāv vienā mapē: ar visām mazajām lapiņām, kur sarakstīti citāti, argumenti uz dzeltenajām līmlapiņām un, protams, A3 debašu lapas ar piezīmēm. Oh, God, I miss it!