kaķa klepus - September 3rd, 2007

Necentīšos iedziļināties, vai tie 4 rejošie suņi, ko šonakt sapnī situ ar koku, bija ar pagātnes vai nākotnes perspektīvu - varēja būt gan viens, gan otrs. Reizēm ir labāk to nezināt. Un tieši šonedēļ: kad ir paredzams tik daudz kas nepatīkams. Vajadzēs pamatīgu balstu. Nekas, gan jau kaut kā izturēšu.

pie ceturtās kafijas krūzes atradu tomēr kaut ko, kas man uzdzen miegu - klasiskā mūzika! un te pēkšņi - Čaikovska kkāds puķu valsis. Varētu pierakstīt vienu disku ar visādiem valšiem (tantei patiks :*). Un nav jau arī vairs svarīgi kontrolēt to momentu, kad sāc līgoties līdzi mūzikai :D Šodien atzinos, ka esmu ieķērusies. Un vispār - mēs (kabinetā) turpinām lietot necenzētus vārdus, kā arī runāt par lietām, kuras ir pārāk intīmas priekš vienkārši darba kolēģiem. Es tā esmu pieradusi, man to vajag un sanāk. Abpusēji. Rīt, cerams, satikšu ilgi gaidīto cilvēku no tālās narkotiku tranzītvalsts :)
Jā, un neskatoties uz visu - sajūta tomēr saglabājas '5cm virs zemes' līmenī ...

Rīt būs trieciendiena. Sasodīti melnā - no galvas līdz kājām! Bet vislielākās cerības es lieku uz vakarpusi, kad viss tas murgs Siguldā būs beidzies (manī pietrūkst dusmu un pāridarījuma sajūtas, lai ģenerētu sliktos/katastrofālos/traģiskos scenārijus!). Rudens patiesībā ir atnācis ar sievišķīgu koķetēriju, kad gribas valdzināt, izskatīties pārliecinoši un galu galā noticēt sev - TU VARI!!!