kaķa klepus - December 20th, 2006

"Turklāt rodas iespaids, ka šajā komitejā neviens nedzird nevienu argumentu, kas liek domāt, ka runa ir par politisku lēmumu." Lai dzīvo politika!

Dienas otrajā pusē (un tagad jau atkal) sēžu kabinetā un man liekas, ka visu laiku tur ārā apkārt lidinās helikopters. Ne tā, ka uz brīdi, bet tā ilgi ... plivinās kaut kur netālu un izdala tādu līdz kaulam petīgu skaņu. Uz brīdi bija apklusis, bet tagad atkal! Tikko arī radio sāka pēkšņi čarkstēt, it kā kāds būtu tam skaņas vilnim ceļā stājies.
Eu, tā taču nav paranoja? Tas helikopters taču skan te centrā, vai ne?!

Kaut arī viņai ir vesels gaitenis ar tukšiem kabinetiem, viņa veic tīrīšanu noteiktā secībā. Es sēžu un strādāju, bet viņa vienkārši atrauj durvis vaļā, iedrāžas iekšā un sāk vicināties ar savu putekļu lupatu. Tam seko grīdas mazgāšana. Ūdenim ir pievienots liels daudzums mazgājamā līdzekļa. Tas smaržo pēc maijpuķītēm. Tas viss mani nosita no domas un spējas koncentrēt savu uzmanību lietu kārtībai un procesa posmiem. Bļins. Es zinu, ka es TO pabeigšu; es zinu, ka es TO varu. Patiesībā, piedrāzt termiņus, jo nevienam tā īsti nav vajadzīgs tas, ko es daru. Rabota dļa galočki. Tik tālu gan. Sāksies man Jaunais gads ar apņemšanos. Tikai vēl jāizdomā, par ko apņemties - rakt dziļāk vai rakt citur?

P.S. fui, vemt gribas no tām maijpuķītēm