kaķa klepus - November 6th, 2006

vakar pabiedzu Forsaitu teikas pirmās 3 grāmatas. Mazliet vairāk par 800 lapām Anglijas, 19.-20.gs., dzimtas sakņu un tradīciju, stereotipu un klišeju, mīlestības un ciešanu. Zinu Kādu, kuram no tā visa tiks vairāk, plašāk, dziļāk. Bet šodien no rīta es atradu vienu no dzīves piepildījuma pavedieniem - tie ir bērni. Ne karjera, ne nauda, pat ne mīlestība pret otru cilvēku nespēj dot to gandarījumu, ko sievietei sniedz bērns. Tā ir svēta un nesavtīga mīlestība, kas ikvienai mātei piešķir to dievišķo auru. Tas ceļš, ko mēs ejam; tie kalni, kurus pārvaram, un tie akmeņi, kurus veļam tajā kalnā - tas viss ir tikai tāpēc, lai Tu būtu piepildīts, lai Tu varētu augt un pilnveioties, lai es Tev varētu dot pietiekami daudz un no sirds.

Kalnā augšā un pēc tam lejā! šodien 2reiz augša un pēc tam ar pieri mēslos! phee. dumiķe. labais ir tas, ka cilvēki ir labi, un no viņiem paliek silti. nebraukšu uz šveici, rakstīšu to maģistru tepat. un būs man mana vadītāja, ap z-svētkiem būs atpakaļ LV, cerams, uz ilgāku laiku. un tas otrs - ja vienā brīdī viss līdz vēmienam nepiegriezīsies, tad es varēšu aizmirst par besīšanos un čīkstēšanu. es jau mācos, es cenšos. un tā vairs nav ilūzija. atnāca man vakar piedošanas sajūta. pret vienu riktīgu stervu.