Bonjour, mon petit bureau de change,
Šovakar es rakstīšu daudz vairāk, daudz vairāk kā parasti, jo neesmu mācījies ne kripatiņas. Mācības sekos, lai gan manī ir milzu nogurums. Es iepriekšējā rakstiņā teicu, ka šodien es eju prom no visiem, bet patiesībā es glaužos un kožu, un vispār socializējos.
Bet es esmu Oskars Vailds un manī ir šarms. Galvenais to iestāstīt sev, neskrāpēties un neglauzties, pieņemt nievājošu attieksmi.
Un vēl es varu Jums pateikt, ka es sakārtoju savu istabu, visu - visu, ka gulšņājos miera drēbēs, ka ēdu ravioli un pasnaudīšu, sapņojot par brīdi, kad varēšu braukt uz šejieni bez uztraukumiem.
Un vēl, Jums visiem jāskatās Flight of the Conchords, jo Brets ir skaists vīrietis.

Es guļu un šņācu, un rūkāju, un staipos. Ja šeit būtu vēl kāds, es tam kostu. Jo tie cilvēki, kas var ienākt manā istabā, ir tādi, kas sapratīs, ka es varu kost.
Un vēl man patīk Flight of the Conchords. Un vēl es uz šodienu eju projām no visiem.

Nopērciet man Eko kopotos rakstus, labus sarkanvīnus, zīmoglakas kausējamo kausiņu un laimīgu dzīvi.
Es tikmēr nodarbošos ar Platona "Republikas" un kautkādu trešās pasaules ļautiņu analīzi.
Un man ir eksāmena rezultāti.

Man patīk, ka Pastkartes ir triviālas. Pastkartēm tādām jābūt.
Piemēram, es rīt neiešu uz lekciju.
Obligātā literatūra bez tik daudz jau minētā Milla ietver arī Ruso un Makjavelli. Platons un Aristotelis ir neobligāti, tāpat lasīšu, par spīti tam, ka mazāk laika Vailda kopotajiem rakstiem. Vieglums, vieglums!

She was a curious psychological study. Early in life she had discovered the important truth that nothing looks so like innocence as an indiscretion; and by a series of reckless escapades, half of them quite harmless, she had acquired all the privileges of a personality.
/Lord Arthur Savile's Crime/

Manī ir kripatiņa apsēstības ar špagas sajūtu rokā. Tā paliek ilgi un ir patīkama.
Rīt no rīta celšos ap diviem, iešu pie savas zviedru supervisor un pie reizes uz veikalu pēc pārtikas precēm. Redz, kā viss izplānots, jaukumi!

Šodien bija pirmais treniņš ar špagu. Neprātīgi patīkams smagums rokā.
Daudz Mighty Boosh un daudz saguruma. Rītdien pa mājiņām.

Starp citu, Džonam Stjuartam Millam trīs gadu vecumā sāka mācīt grieķu valodu, manā vecumā viņam bija depresija un nervu sabrukums, bet pēc tam viņš neprātīgi iemīlējās precētā sievietē. Tā, lūk, jādzīvo dzīve. Ja var, bez nervu sabrukuma.

Visforšākais mājas solis ir uzlikt "Lielisko Piecinieku" un gludināt kreklus.

Uz indie electronica neaizgāju, jo kolēģis atteicās. Un divdesmit minūtes šurp - divdesmit minūtes atpakaļ vienam pašam būtu neomulīgi un vispār nav vērts. Tā vietā iešu pie kolēģa.
( Pasākums )