Boy oh Boy

Manuprāt, LU VFF pasākumā visjaukākais ir sajūta, ka beidzot kaut ko varēs izmainīt. Protams, labi ir arī rektora izteikumi, panika, kas saskatāma, apsūdzēto pusei ķeroties pie nelietīgām metodēm, mediju interese un diskusijas apmērs. Bet, jā, galvenais ir rezultējošā sajūta.
Protams, ir arī nejaukās lietas. Retorika un metodes, it sevišķi sākumā, nepārdomāšana līdz galam un nesagatavošanās, bet, jā, jācer, ka kustība mācīsies no kļūdām un augs; esmu gatavs to atbalstīt.

Tikmēr bloga 'Par tekstiem' jaunākais ieraksts ir ar nepilnvērtības sajūtu. Plus, sajūtu, ka rakstīta diskusija ir man diezgan nepiemērots informācijas apmaiņas līdzeklis, kaut vai tāpēc, ka esmu sasodīti haotisks vārdos un domā, man ir nepieciešama rediģēšanas, pārrakstīšanas un pārstrukturēšanas brīvība. Vai arī šis haoss un neskaidrības pāries uz papīra.
Pie tam, KO pamet mūsu rindas. Drīz atkal meklēsim aizvietotāju.