Man diezgan ļoti patīk Vudija Allena filmas. Ja jāskatās uz skaļi skanošajiem uzvārdiem, tad Vudijam Allenam manā dzīvē pieklātos būt uzreiz aiz Bunjuela un Kubrika.
Kubriks šajā sarakstā ir tāpēc, ka ir bezgalīgi ŠIKS visā, ko uzņem. Tā, ka, paņemot jebkuru viņa filmu* par vadmotīvu, lai iekārtotu dzīvokli, rezultāts būs patīkams, ciemiņi teiks komplimentus un, ja paveiksies, kaut kāds vietēja mēroga interjera žurnāls uzrakstīs rakstu.
Bunjuels un Allens pēta sociālo neērtību, bet sociālā neērtība ir labākais temats, kura izpēti skatīties filmās. Protams, ja šī parādība ir bijusi aktuāla jau iepriekš.
Pēdējo pāris nedēļu laikā esmu atteicis ierašanos divos pasākumos, lai gan nogurums nav bijis pārlieku liels un labākas alternatīvas nav bijušas vispār. Primārais iemesls: man ļoti nepatīk iepazīties ar vairākiem cilvēkiem reizē. Un tā kā small talk un tamlīdzīgas sociālas nepieciešamības es varu kvalitatīvi veikt tikai ar cilvēkiem, ar ko esmu iepazinies, pasākumos, kuros dominē man sveši cilvēki, dominē arī sociālā neērtība.
Bieži vien ir vēl ļaunāk. Bieži vien visi svešie cilvēki pieder pie viena sociuma, tādēļ neizbēgami uzvedas līdzīgi, bet, ja cilvēki uzvedas līdzīgi, stāvot blakus, es to pamanu un sāku neciest. Protams, es savu nepatiku liekulīgi** neizrādu, jo es ģērbjos vestēs un esmu pat pārāk pieklājīgs jaunietis (lamājos reti, smaidu taksometru vadītājiem, palaižu cilvēkus apsēsties trolejbusā), kas, savukārt, noved pie situācijas, kurā šie neciešamie cilvēki nāk klāt un mēģina mani integrēt savā sociumā. Un tad ir jāizliekas, ka viss ir kārtībā, un tad ir sociāla neērtība.
Bunjuels savās filmās rāda piepeši disfunkcionālus sociumus, Allens - neērtos indivīdus. Un, labi, viņi ir sava veida Koelju un nepasaka neko jaunu šajā lauciņā, bet viņi to rāda un rāda, un rāda, un rāda, un ieliek (pseido)intelektuālas*** atsauces, un rāda, un tipiskā meksikāņu melodrāmā ieliek dream sequences no savas sirreālistu pagātnes, un rāda līdz ir parādīts tik daudz, ka gribas pieraut ceļus pie vēdera, sažņaugt rokas dūrītēs un pielikt tās pie mutes, jo ir akumulēta tik milzīga sajūsma.
Un tāpēc man patīk Vudija Allena filmas.

* Es nevaru spriest par tām, kas ir pirms Killing, jo diemžēl neesmu redzējis.
** Bet tikai pa pusei liekulīgi, jo, ja kāds, kas man nepatīk, man pajautā, vai viņš man nepatīk, es saku, ka nepatīk.
*** Kāds man paskaidros, kas atšķir pseidointelektuāli no intelektuāļa?

Par kompleksiem, to kompensēšanu un pozēšanu runājot: tūdaļ iznesīšu atkritumus. Īsu brīdi apsvēru vilkt solīdākas bikses un žaketi, tad padomāju, iesitu sev pliķi, iešu treniņbiksēs un jakā ar uzrakstu PUERTO RICO. Bet vismaz ierakstīšu blogā, ka apsvēru vilkt to žaketi - ja nu kāds pamana un smejas.