Kas Jauns Pastkaršu Dzīvē

Es rakstu mazliet pārāk maz un mazliet pārāk daudz izmantoju sarakstus. Bet nekas, nekas, lūk, saraksts, kas būs labāks.
Pēdējās dienās es skatos seriālu The Wire. Varētu būt viens no patīkamākajiem nekomēdijseriāliem, ko esmu skatījies. Mēģināju skatīties Lost, bet tas ir dreary stuff.
Šodien varbūt paņemšu gadu ilgu medical leave of absence no universitātes, padzīvošos pa Latviju, paniekošos ar medicīnas institūcijām, atgūšu dimanttīro clarity of thought.
Vakardien / aizvakardien saņēmu vairākas grāmatas un citus izdevumus. Konkretizēju: U. Eco 'Turning Back the Clock' un 'Faith in Fakes', P. Singer 'A Darwinian Left' (FTW!!1), P. Neruda '100 Love Sonets' un '20 Love Poems and a Song of Despair', jauno Paris Review, A. Gramsci 'Selections from the Prison Notebooks', iespējams, ka arī Ezras Paunda īsāko darbu krājumu 'Personae', bet varbūt to saņēmu jau ātrāk.
Kopā ar dažām grāmatām saņēmu arī grāmatzīmes. Četrpadsmitā, piemēram, ir lieliska.
Jau kādu mēnesi strādā blogprojekts 'Teksti'. Divi jaunieši, kam vajag mazliet disciplīnas, lai rakstītu, nu, gluži vienkārši rakstītu. Jo, ja eksaminē ar esejām, bet mācību gada laikā jāuzraksta tikai pārītis, rakstīšanas iemaņas ierūsē, kas, savukārt, ir slikti.
Un, jā, lasot literatūru (gan akadēmisku, gan daiļ-), es aizvien biežāk aplūkoju rakstīto no kreisās puses.
Klausos gandrīz tikai Squarepusher, jo pārējais mani ļoti, ļoti garlaiko.
Tā lūk, dārgais lasītāj.
Vēl tikai gribēju pateikt, ka Ivara Ījaba raksts, par ko visi šonedēļ satraucās, ir pārsvarā muļķības un ka man ir mazliet nepatīkami skatīties, kā somewhat gudri cilvēki klaigā un dramatizē. Bet par to kaut kad (nesolu, bet yeah) uzrakstīšu kārtīgu rakstu.
Un es ļoti gribētu gūt ieskatu pētījumos par plaģiātismu (gan neatsaukšanos un tamlīdzīgām intelektuālā īpašuma zādzībām, gan vienkāršu norakstīšanu, špikošanu, darbu rakstīšanu par samaksu, utt. utjpr.) Latvijas universitātēs. Jo mani nomoka doma, ka tā ir problēma, pie tam pamatīga problēma, ka šī problēma ir dziļi iesakņojusies gan studentu, gan akadēmiķu domāšanā un ka īsti nekas netiek darīts. Un, voila!, messed up izglītības sistēma tur, kur tā potenciāli varētu būt laba. Bet (atkal nesolu, bet yeah) arī par to vajadzētu uzrakstīt mazliet vairāk.