Depersonalizācija

Es tomēr nesaprotu, kāpēc naturālisms politiskajā filosofijā ir tik neattīstīts. Galu galā, iedalot cilvēka darbības (un vēlmes izdarīt darbības, protams) dabiskajās un sociālajās, viss kļūst daudz vienkāršāk, pazūd nepieciešamība izdarīt wild pieņēmumus par cilvēka būtību. Ja X nav pamata gēnos, tad X ir maināms. Bet es šobrīd apklustu, lasu tālāk par evolutionary theories of group selection un bioloģisko altruismu.
Es pieņemu, ka savai nepatikai pret Londonu vairs netikšu pāri. Šī nedēļas nogale ar metro rush-hours, lielajām mājām un mākslas studentiem diemžēl tikai to nostiprināja.
Ko es esmu iegādājies: metronoms. Lieliski!
Pēdējo pāris nedēļu filma numur viens: Elpojiet Dziļi.
Pēdējo pāris nedēļu daiļiteratūra numur viens: Neruda angliski. Kaut kāda cheap-ass "the essential" izlase ar magoni uz vāka. Bet, yeah, yeah, yeah, poetry poetry poetry.

PS Nepārprotiet, man tie mākslas studenti ļoti patika, tikai es vēlos vēl citas alternatīvas the City korporatīvismam. Pastkartes taču ir garlaicīgs un mierpilni putekļains puika.

PPS Neveikla teikuma konstrukcija un atļaušanās ignorēt PS visiem liek domāt, ka man nepatika mākslas (mēdiju, kaut vai fizikas) studenti. Kas ir muļķības. Phe!