Kas notiek šodien? Patiesību sakot, tas pats, kas vakardien un rītdien, tikai ar lekciju un group work pa vidu.
Tādas filmas kā "Lawrence of Arabia" vairs nevarētu uzņemt. Ne jau tādēļ, ka masu skati vai kas, bet filmā nav neviena personāža - sievietes ar vārdu beigu titros. Nav neviena personāža - sievietes ar tekstu scenārijā. Un vispār, sievietes tur parādās tikai "slepus raugoties teltī", apmēram piecpadsmit sekunžu garā ainā. Pirmā Pasaules kara frontē, par Arābiju nerunājot nebija vietas sievietēm. Mūsdienās tādā filmā būtu gan Love Interest, gan tough chick fighters, gan kas tik vēl ne. Par to esmu visai pārliecināts.
Lasu par teātri ar patīkamiem projektiem, lasu par vakardienas "t3h" futbola spēli (bet, piedodiet, kāda man emocionālā piesaiste var būt turku - čehu spēlē? un kādēļ skatīties spēli, kurai nav emocionālās piesaistes?), lasu, lasu, lasu.
Mani miera krekli vairs nefunkcionē. Tagad tie ir tikai šiki krekli, ko nēsāt ikdienā.
Starp citu, cik lielu vērību Latvijas mediji piešķir Zimbabvei?
Un, lūdzu, Thierry Bouet (vai tulkot uz Tjerī Buē būtu pieņemami?) - Au Lit - man patīk šie fotouzņēmumi.

Crystal Castles (attēlā) albums ir manā gada Top 10. Blakus Hot Chip un Dan Le Sac VS Scroobius Pip. Fleet Foxes, ko tik ļoti liela The Times (nopietni, vismaz divās dienās īpaši izcelts šis albums) klausīšos šovakar.