Pēc 9 minūtēm lekcija.

Pēdējā laikā mani ieraksti kļuvuši samērā īsi un garlaicīgi, piedodiet par to. Tagad būs rindkopa, kas to visu atsvērs.
Tikko, slapjiem matiem plandot [1], pusriksī [2] atskrēju no Sporta Centra [3]. Pa ceļam satiku savu virtuves biedru [4] Ījadu no Saūda Arābijas [5], viņš nobrīnījās par to, ka es paukojot [6] un teica, ka tas ir lieliski [7]. Es viņam teicu, ka ir patīkami, ka no Sporta Centra var ātri pārnākt mājās uz savu dušu [8]. Šoreiz bija elektriskā špagošana [9], visai brīnišķīgas uzvaras ar 10:6 un 10:3, kā arī cienījams zaudējums ar 8:10 [10].

[1] - tēlainums
[2] - tāda senatnīga un mazliet smieklīga valoda
[3] - norāda, ka autors ir atlētisks, bet piedod arī (post)modernuma elpu
[4] - pastāsta par autora dzīves apstākļiem, liek lasītājam padomāt
[5] - eksotika, gluži kā Haraldam un Ilmāram
[6] - atklājas sporta veids, autors izrādās eleganta dzīvesveida piekopējs
[7] - autors izrādās arī populārs
[8] - vēl vairāk informācijas par dzīves apstākļiem, autors nav noplucis, higiēnas normas
[9] - terminoloģija, autors pārzina lietu
[10] - tiek pastiprināts atlētiskums, autors neprātīgs malacis un tā

Tā var īsā un lakoniskā rindkopā pateikt, cik lielisks ir Oskars Vailds. Vai autors. Vai, manā gadījumā, abi.