sāpes vs. iekāre
« previous entry | next entry »
Mar. 2nd, 2006 | 01:40 pm
mood: vēljoprojām skumji
music: Massive Attack - Man Next Door
mani pārņem akls un sāpīgs naids pret visām lietām, kas tev ir svarīgākas par mani. man nav nekā, ko es nevarētu pamest, aizmest, pārtraukt, lai trauktos pie tevis. saproti? nav nekā svarīgāka par tevi. pat nākotne ne.
nekad neaizmirsīšu to dienu, kad atbraucu pie tevis un salūzu - vienkārši sāku raudāt. kad saprati, ka tomēr nepadošos izģērbšanas kārei, tu centies būt cilvēcīgs un jautāji kāpēc raudu, par ko pārdzīvoju. es raudāju, jo todien gribēju tev pateikt, ka es vairs tā nevaru, ka gribu būt brīva un atgūt pašcieņu, ka man nepietiek ar to, ka mīlu, bet gribu būt arī mīlēta. tikai man nebija spēka to pateikt. un tu nekad neuzzināsi, kāpēc es todien raudāju.
(no subject)
from:
passenger
date: Mar. 2nd, 2006 - 10:38 pm
Link
es, iespējams, esmu vientuļa. bet esmu mazliet arī vientuļniece - man vajag laiku sev, savām domām [kuras mani pamazām nogalina]. es nevaru pārāk ilgi uzturēties ar kādu, bet, kad man kādu vajag, tad vajag tik ļoti, ka varētu pat runāt ar spoguli. jā, ko tur liegties - man kāds trūkst.
Reply | Parent | Thread
(no subject)
from:
tangerine_
date: Mar. 2nd, 2006 - 10:42 pm
Link
Reply | Parent | Thread
(no subject)
from:
passenger
date: Mar. 2nd, 2006 - 11:15 pm
Link
jā, mani arī šis irōniskais paradokss vienkārši tracina. padomā, cik daudz cilvēku no tā cieš!
Reply | Parent