es nezinu, kāpēc

« previous entry | next entry »
Feb. 18th, 2006 | 02:45 pm
mood: emocionāli noguris

es gribētu būt mīļotā mīlēta. liekas, ka viņš reti priecājas par manu klātbūtni, un tad to var skaidri sajust viņa biksēs. es varu pievērst viņa uzmanību tikai ar kailumu. tas sāp. un es tikai turpinu negribot lauzt citu puiku sirdis. tas ir tik nepareizi, pārāk ironiski - tas, kā dzīve smejas man sejā.

Link | Leave a comment | Add to Memories

Comments {2}

passenger

(no subject)

from: [info]passenger
date: Feb. 28th, 2006 - 01:30 am
Link

man ir bijis, ka ir tā kā tev - kad nav nekā no tā. tad man bija bēda tikai par sevi, atbildība tikai par savām emōcijām, bet tagad man ir pie citām lietām arī jāpiedomā un nekāda lielā prieka nav. vai varbūt es to kaut kā pārāk jūtīgi uztveru.

vienkārši, ja kādam pret mani rodas jūtas, es uzreiz automātiski sāku justies vainīga un atbildīga par tā cilvēka emocionālo stāvokli. savukārt, ja man ir jūtas pret kādu, es to slēpju par visām varītēm un tad klusībā beidzos nost.

Reply | Parent