kniedes biksēs un iekšās

« previous entry | next entry »
Mar. 20th, 2008 | 11:57 pm
mood: pasīvs
music: portishead

reti ar mani tā notiek, bet tas džeks autobusā bija pie rokas ņemams un klusā kaktiņā izvarojams. ne jau baigi glīts vai kā, bet tāds mierīgs un vīrišķīgs, ar dziļu skatienu, īsā bārdā paslēptu seju. pasmīnēju par sevi. par to, ka arī manī ir cilvēciskas kaislības. tomēr nevaru es no visa paslēpties.

man ir bail mirt. paniski bail! beidzot.

Link | Leave a comment | Add to Memories

Comments {3}

jauna_dzive

(no subject)

from: [info]jauna_dzive
date: Mar. 22nd, 2008 - 08:30 am
Link

man jau sen nav bail mirt.

Un es domāju, ka nekad vairs nebūs.

Reply | Thread

passenger

(no subject)

from: [info]passenger
date: Mar. 23rd, 2008 - 11:30 am
Link

man manas bailes ir patīkams pārsteigums, jo tas nozīmē, ka esmu nedaudz laimīgāka nekā agrāk, kad tādu baiļu nebija.
viss mainās un reti ko var paredzēt.

Reply | Parent

jauna_dzive

(no subject)

from: [info]jauna_dzive
date: Jun. 30th, 2008 - 10:17 pm
Link

es atceros, kad man pirmo reizi palika bail mirt.
cilvēks sāk baidīties mirt tad, kad tam ir ko zaudēt.

Reply