stop, replay
Feb. 18th, 2007 | 04:39 pm
From:: passenger
istabā viegla krēsla. ķermeņi gultā. spogulī redzami vēl divi tādi paši. skan mūzika un spīd maza, spītīga, zila gaismiņa. blakus redzami vēl divi kaili ķermeņi, tādi paši, tikai citā rakursā - atspīdumā no skapja virsmas. mēs piepildam visu telpu, katru lietu sev apkārt. piepildam tā, ka nav vietas laikam - laiks apstājas un gaida aiz durvīm.
pēc tam izsalkušais laiks traucas divtik ātri. tas sagrauž visu savā ceļā, pamazām apbružājot malas un tad viegli salaužot atlikušo. tā kā indīgs tuksneša vējš, kas pārvēršas noārdošā smilšu vētrā. laiskums tiek kaut kur ierauts kā vakuumā un iznīcināts, paliek tikai drudžaina steiga ceļā uz autobusu.