izčakarētie vakari
Aug. 7th, 2006 | 11:40 pm
From:: passenger
cik stulbi - vakar pati sev sabojāju vakaru. vienkārši sāku lasīt savu dienasgrāmatu. ziniet, tādu old-school, kuras rakstīšanā netiek izmantota klaviatūra. nu, vot. sāku raudāt.
kā tas nākas, ka grūtības/ciešanas cilvēkus padara stiprākus? es gan tieši slīkstu aizvien dziļāk nevarības un vienaldzības purvā. tad vēl nāk klāt tāda lieliska paranoja, kad negribas ne ar vienu runāt un vispār iepazīties, tikai turpinu visus atgrūzt, lai man vēlāk nekas nav jānožēlo. es varu stundām ilgi klausīties kāda cilvēka vervelēšanā par savām problēmām, es varu morāli atbalstīt, bet es nekad neatdošu no sevis par daudz - es nedalīšos savos pārdzīvojumos. varbūt vienīgi šeit. anonīmi.
kā tas nākas, ka grūtības/ciešanas cilvēkus padara stiprākus? es gan tieši slīkstu aizvien dziļāk nevarības un vienaldzības purvā. tad vēl nāk klāt tāda lieliska paranoja, kad negribas ne ar vienu runāt un vispār iepazīties, tikai turpinu visus atgrūzt, lai man vēlāk nekas nav jānožēlo. es varu stundām ilgi klausīties kāda cilvēka vervelēšanā par savām problēmām, es varu morāli atbalstīt, bet es nekad neatdošu no sevis par daudz - es nedalīšos savos pārdzīvojumos. varbūt vienīgi šeit. anonīmi.