Liriskā šizofrēnija

7.4.09 00:36
"...pelnutraukā nodziest maigums
zilā ekrānā dziest prāts..."

Gribēju rakstīt par siltu dušu, kūpošu tējas tasi, Smārtu. Gribēju daudz. Pēc tam vēlējos par ilūzijām, par satraukumu, kas jūtams 2m rādiusā, par paziņām un cilvēkiem, ko es nekad tā nespētu nosaukt. Acīmedzot vēlējos par maz. Domāju par sociāli atbildīgiem un neatbildīgiem cilvēkiem. Par savām prioritātēm un vērtībām. Piedod, Dženifer, es vēlos mazu dzīvoklīti ar platām palodzēm, cigarešu dūmus, biezas grāmatas un sarkanvīnu, mīlestību un sarunas līdz saules lēktiem, līdz saules rietiem, darbu, varbūt mietpilsonisku, varbūt nē. Ak, jā, neskaitāmi daudz apskāvienus arīdzen un mazu cilvēciņu pēc pārs gadiem. Man vairs nav laika atlikt dzīves veidošanu. Jāsāk Tagad.
Mūzika: Kaspars Dimiters
0 raksta ir doma