Liriskā šizofrēnija
Liriskā šizofrēnija
- 14.7.09 18:02
- Pasēžu, paguļu un atkal pasēžu. Aizeju līdz virtuvei - neliela ekskursija pa ledusskapi, vel jo projām tikai siers, maize, piens, pussažuvis sīpols un biezpiena sieriņi. Atkal apsēžos. Istabā izmētātas drēbes, šur tur netīri trauki, kada pudele. Domāju, ka vajadzētu uzkopt. Negribu, gan vēlāk. Gaidu Dī. Uzvelku mugurā Kaut ko. Nomazgāju seju. Viņa vienmēr ir bezgala kārtīga. Sēžu un gaidu. Vidēji pēc 5 min viņa būs klāt. Vilcieni vienmer ir precīzi. Jā.
Pēdējā laikā dienas sajukušas. Pirms brīža man zvanija mamma un dāvāja vel vienu dienu šonedēļ. Trešdienu. Man šķita, ka rīt ir ceturdiena, bet nevienu brīdi es nedomaju, ka šodien varētu būt trešdiena. Jūtos apjukusi.
Vakarnakt man bija skumji, tik skumji, ka laiku pa laikam nobira kāda ziloņa asara. Nezināju, ka var pārņemt tādas beziemesla skumjas guļot mīļum mīļa cilvēka apskāvienā. Tagad man ir bail no tām, šķiet, ka pat vel vairāk kā no gliemežiem.
-
0 rakstair doma