Liriskā šizofrēnija

20.5.09 20:26
Parker tintes pildspalvu iekšiņas izveidotas pretēji ierastajām, protams, kamēr es to atklāju ( atklāti runājot apskatijos pamācībā) ne tikai manas rokas, bet arī degungals bija ar tinti, nemaz nerunājot par dažiem klekšiem uz balta galda. Tiesa skaisti klekši tie bija. Tādi klasiski tintes traipi.

Vispār tāda nebūšanu diena. Izgāju no mājas, ar domu aizskriet uz pārielas Origo uz Jāņa rozes grāmatnīcu un izdarīt pirkumu, ko protams tur neizdariju, vienīgā grāmata, kas likās piemērota kā dāvana Pēdējam Romantiķim bija Romeo un Džulieta - bilžu grāmata, skaistas gan bildes tur bija, bet es baiļojos palikt nesaprasta. GC JR apstājos pie Ziedoņa Epifānijām un tomēr doma par Šekspīru mani neatstāja, tā nu devos uz Valteru un Rapu. Lieki pieminēt, ka ieplānojot gājienu līdz tuvējam veikalam uzvilku skaistās augspapēžkurpes, kuras izceļās ar skaistumu, ne ērtumu. Sasodītais bruģis. Protams ari Valterā un Rapa, kāroto neatradu, tad nu nācās nopirkt kaut ko. Beigās nopirku dāvanu papīru, kas izrādijās caurspīdīgs ne sudrabots. Kāda velna pēc vajadzīgs caurspīdīgs dāvanu papīrs?! Nekad to neesmu sapratusi. Par laimi esmu veiksmīgi atgriezusies un gatava baudīt tēju nostaļģiski melanholiskā gaisotnē. Ak šī dzīve. Ak jā, nopirku sev piemīlīgu blociņu ar taurenīti. Sapratu, ka esmu pelnijusi, ņemot vērā cik varonīgi pāgāju garām veļas veikalam kurā ir grandioza izpārdošana.

Reizēm mani biedē mans jūsmīgais, bērnišķīgais prieks un dzīves pied*!

Šonakt būs negaiss. Es jūtu!

"...Piparmētru tējas krūzē,
Raudzīties var ilgi, ilgi,
Varbūt tur kāds pūķis kursē,
Varbūt tie ir zaļi vilki..."
(Jēkabs Nīmanis - Tēja)

Priekā!
0 raksta ir doma