Uz citu sāpēm pelnīt alkstoši? Ja mums arī ir sāpes, tad tikai mūsu pašu. Kā gan mums varētu būt citu sāpes?

Vai ar to tu domā to, ka cenšamies pievilināt cilvēkus uz viņu sāpju rēķina? Taču atļaušos iebilst, ka Apziņas Parazītu projekts nav sintētisks un neaprēķina iespējamās publikas reakcijas, simpātijas un antipātijas. Gluži otrādi, mēs darām savu darāmo un varbūt kāds tajā visā kaut ko arī atrod.

Un ja jau kādam tas patīk, kāds par to tīksminās, vai gluži otrādi, ja kādam tas sāp, vai, iespējams, palīdz dzīvot (piemēram, apziņa, ka viņš nav vienīgais ar šādiem pārdzīvojumiem), tad jau laikam mēs neesam nevienu piemānījuši?

Lai kā arī nebūtu, ir taču 3 atsauksmes saitā, tiesa gan viena ir manējā, bet tolaik vēl nebiju iekš AP, tā ka to nevarētu uzskatīt par neobjektīvu skatījumu. Mēs labprāt arī liktu iekšā kritiskas atsauces, taču, kaut arī tādas ir dzirdētas, neviens mums tādas nav piesūtījis.

Par iedomību ir cits temats, kas varētu prasīt plašāku un teorētiskāku diskusiju, bet nu katrā gadījumā mūsu albums nav iecerēts kā spļāviens no torņa, bet drīzāk mēģinājumi pastāstīt savus stāstus tiem, kuri ir gatavi vai vēlas tos noklausīties.

(Reply to this) (Parent)