Ikgadējā pēcatvaļinājuma ģepresuha |
[28. Sep 2009|11:32] |
[ | Garastāvoklis: |
| | skumji, bļeģ | ] |
[ | Mūzika |
| | klaviatūras klakšķi | ] | Esmu atpakaļ. Pēc nepilnām 3 nedēļām atvaļinājuma, kura laikā īsti atpūties nejūtos, varbūt vienīgi padzīvojies citādi. Nepatīk man tēvzemē šobrīd. Laiks - tipiskais latviski pelēkais. Cilvēki - arī. Tur prom bija forši. Saule, viesmīlība, garšīgi ēdieni un lielisks sekss. Ak jā - jau 7. dienu nepīpēju. Pēc 13 gadiem ar vismaz paciņu - pusotru dienā sajūta ir, maigi sakot, jokaina. Varbūt arī tāpēc tāds nepārāk priecīgs noskaņojums. Nākamais, ko domāju mainīt - sākšu mazāk lamāties.
Secinājums viens - 2 nedēļu laikā nav iespējams atpūsties. Taču var vairāk sadraudzēties ar to otro, kas blakus. Saprast nedaudz viņu un arī pašam kļūt nedaudz saprastākam. Un draugi var apnikt.
Atnācu uz darbu- un labam pa vienu aci ar projktu kaudzi, labum - pa otru ar nokvētiem termiņiem. Super. Vergi vergo! |
|
|
Comments: |
welcome back
lai izdodas vēl kādas 3 nedēļas noturēties - tad jau būs puslīdz ok. es 15 gadus pa paciņai dienā - pirmais mēnesis bija pavisam jancīgs nezin, kur doties, kur palikt, ko darīt. ilgāk par 5 minūtēm nevar uz vietas nosēdēt. nu jau 6 menēšus nesmēķēju un ir ok, lai gan reizi divās nedēļās ienāk prātā doma, ka tagad būtu forši kādu smeķīgu smēķi pasmeķēt. | |