| ieraksts |
[18. Aug 2009|23:20] |
vienmēr esmu apbrīnojis tos cilvēkus, kas spēj skaisti noformulēt savas domas. manējās ir kā liels mazu zivtiņu bars, kurš spietojot pa galvu tomēr rada pamatīgu jūkli un ne vienmēr ir iespējams tam izsekot. pavediens zūd cita pavediena priekšā.
šodien stājos pretī savām bailēm un kaut kādām nebūt ilūzijām.
vēl joprojām neesmu sapratis, kas no tā visa ir iznācis, bet ceru, ka būs labi.
sen nebiju neko rakstījis, taču šodien kaut kā sagribējās. atvēru savu veco blogu un sapratu, ka tajā miskastē man nav vēlmes iemest vēl kādu stulbību.
šodien uzdūros blogam, kuru lasot sajutos nepiedienīgi, taču nespēju atturēties un izlasīju daudz. varbūt par daudz, taču mūsu iekšējā kautrība nekad mums tik daudz neļaus pārrunāt vārdos, tādēļ ceru, ka arī tu kādreiz netīšām iemaldīsies šeit. |
|
|
| Comments: |
bet tajā jūkli jau tas skaistums | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}