22.11.09 20:43Joprojām vēderā sagriežas, kad ieraugu uzvārdu ar van der kautkas, vai viņu valodā kaut ko, vai nenod dies' vēl izdzirdu.Bet vēderā sagriežas jau ir mazāka emocija, kā elsas un asaru plūdi. Tā lūk! |
22.11.09 20:43Joprojām vēderā sagriežas, kad ieraugu uzvārdu ar van der kautkas, vai viņu valodā kaut ko, vai nenod dies' vēl izdzirdu.Bet vēderā sagriežas jau ir mazāka emocija, kā elsas un asaru plūdi. Tā lūk! |
2.11.09 11:56Grūtākais ir tad, kad sapņu burbulis pārplīst un nav nekā cita, kam pieķerties. Nav bijis plāns bē, nekādas rezerves. Tikai cerības uz vienu īstenību. Un tā realitāte tevi izmet no laivas ledus aukstā ūdenī un tu centies izkārpīties krastā. Bet atpakaļ velk neticība, ka viss sagāja grīstē.Tā nu paliek izvēle, ļauties skumjām un noslīkt, vai atstāt pagātni pagātnei un sākt visu no jauna. |
26.10.09 21:56Pazaudējās mīlestība kaut kur starp mūsu abu valstīm.Sirds žņaudzas čokurā maza mazītiņa un kaklā kaut kas iesprūdis. Bet tas viss plūst ārā pa acu kaktiņiem. Kaut kad jau jābeidzas. Nav jau tās rezerves neizsīkstošas. |
14.10.09 14:43But most of all I hate that i don't hate you at all |
6.10.09 22:37Rokas nolaidās. Emocija acīs sakāpa.Rīts gudrāks par vakaru. Saldus sapņus. |
21.9.09 12:55 - Fool me once shame on youKāpēc cilvēki iedomājas, ka, ja viņiem tiek dota otra iespēja, tiks dota arī trešā?! |
18.9.09 12:45Lai arī kādi būtu mani panākumi šobrīt, joprojām tie neliekas pietiekoši. Vajag vēl, vēl un vēl, lai gan es zinu, ka tas ir maiss ar cauru apakšu, tāpēc nespēs piepildīties. |
13.9.09 22:42Pati nespēju sev noticēt, bet es joprojām pārdzīvoju, ka nācās sāpināt bijušo draugu ar šķiršanos.Tik daudz mēneši pagājuši, bet tā sajūta joprojām graužas. Tik gribas atvainoties par to, ka vairs nemīlu. |
31.8.09 22:25Ja divu cilvēku attiecības veido tās mazās ikdienas lietas, tie brīži, kad tu esi pirmais, kuram gribas pastāstīt ko jaunu vai jocīgu, kas dienā noticis, pusdienas, vakariņas, brokastis, Eifeļtorņa lifta vai metro kavēšana, gulēšana zālē un aprikožu ēšana, tad esot katram savā Eiropas malā un nespējot vairs satunāties, viss iepriekš celtais sabrūk mazos gabaliņos. |
30.8.09 21:14I wonder...Savādi, bet cilvēkus tomēr var atšķirt pēc tā, kuros reģionos tie ir uzauguši un mājo. Atšķirības starp puikām un meitenēm ir lielākas. Nez no kurienes mums latvietēm ir tā vēlme būt sava mīļotā otrai mammai un auklei. Skatoties uz saviem vecākiem (pirms tētis saslima, protams), mūsu ģimenē tāds modelis nebija. Visi vienlīdzīgi un tamlīdzīgas lietas. Bet abām ar māsu mums vienalga pa visām vīlēm spraucas laukā būt tai īstajai, neaizvietojamajai sievietei, lai tur vai kas. Savukārt, ja pretī nostājas viens vīrišķis no Rietumeiropas, tad sākas trādi rīdi, jo šamējie ir pieraduši pie feministēm, kuras visu pašas var, kur katram no diviem ir sava dzīvē un tad gadiem ilgi viņi veido sev trešo - kopējo. Un tad Latvijas gals šņukst spilvenā, ka vienaldzīgs, lai gan vienkārši dzīvo savu dzīvi, bet tomēr miedz ar aci šim galam, bet rausta plecus neizpratnē par histērijām. Kā lai savieno divas tik atšķirīgas pasaules? |
30.8.09 15:39Šīs dienas jautājums - kur palika mans sapnis par Ķīnu?Tepat vien ir, tikai jāuzmodina no ziemas migas, lai nožāvājas un kļūst aktīvs. |
26.8.09 23:17 - Pacietību!Pašai piepildīt savus sapņus, nevis ļaut citiem to izdarīt manā vietā.Tad tos nevajadzēs atdot pēc aiziešanas un tos nevarēs tā vienkārši atņemt. |
26.8.09 20:46Piesiet tevi pie krēsla un nopratināt.Viss ko no mīlestības esmu iemācījusies ir tā smeldze, kas paliek. Nē, tā neesmu es, kas naktīs raud spilvenā. Tā ir kāda cita, kas nesavaldās un ļaujas visām emocijām. |
11.8.09 19:17Soon it's going to be too late, too late, too late.Call me yesterday! |
11.8.09 15:30Skumjas par aizgājušajām attiecām un arī esošajām. |
24.6.09 20:49Es nesaprotu, kas manī ir tāds, kas liek draugiem no manis atsvešināties.Pseido-draugi! |
15.6.09 14:07Par emociju saujiņu esmu pārdevusi savas domas un sevi.Kamēr tu paliec tu pats un neiznieko dienas, es cenšos būt tev. Tā nekas nesanāks. Nekad nav sanācis. Said the lady to the man she adored. |
15.6.09 12:29Dienu skaitīšana vairs nav kā apgrūtinājums. Satraukums aug augumā un neziņa tā pat. Bet nāk arī samierināšanās. Kā būs, tā būs un jebkurā gadījumā jāņem labākais no tā, kas ir un vēl būs.Es cenšos un man liekas, ka man sanāk. Aproku skumjas tur upes krastā. |
14.6.09 21:12Neziņa un greizsirdība ir viena mežonīga padarīšana.Līdzīgi arī mīlestība, kas piedzīvota pirmo reizi pa īstam. Tāda, ka elpa aizraujas un smaids uz lūpām. Bet no attāluma. Dzīvošana dažādās pasaules daļās ir mokoša un dienas, kas pavadītas gaidot, cerīgas. |
10.6.09 21:38Pienāk brīdis, kad plānošana, citu cilvēku iejaukšanās, uztraukšanās un lielās cerības tiek ieliktas maisā un nogrūstas pēc iespējas tālāk.Nogurums un vilšanās palikusi pāri. Nekāda vairs plānošana turpmāk! |