es un tu un visi pārējie

Jaunākais

21.5.10 23:18

Es apzinos, ka vienai savai draudzenei neesmu pārāk laba draudzene.

Zin kā, ir cilvēki, kas tevī atraisa prieku. Ir cilvēki, kuru klātbūtnē esi pārāk nopietns vai tieši otrādi - nepārtraukti muļķojies, un tad ir cilvēks, ar kuru tevi vieno kāds noteikts dzīves posms. Tad, kad tas dzīves posms liek sirdij asiņot jau pus gadu, tad viss, kas tevī atraisās, ir skumjas un žēlošanās kāre. Beigu galā to cilvēku tā īsti vairs negribas satikt.

Un šoreiz patiesāk vairs nevar.
It's not you! It's me,,, un viņš pagātnē

17.5.10 20:47

Kad kāds it kā ir sabojājis visu kāri pēc mīļākās mūzikas, tad tā ir jāklausās gandrīz ik vakara skrējienā. Tā tas tagad tiek darīts ar Kings of Leon, kas bija tīkami pirms un tagad tad arī pēc.

Eksperiments novērots ar Kasabian. Kasabian nekad nav bijuši manā top listē, bet kaut kā dīvainā kārtā man ļoti viņus gribas klausīties, jo tad pārņem labas emocijas. Atcerējos, ka klausījos viņus skrienot.

16.5.10 21:53

Ārā ir ideāls skrienamais laiks. Vēl ir saglabājies dienas siltums, bet mitrums gaisā veldzē.
Tik ar pavasari reizē ir atmodušies kukaiņi, kas mežā manas galvas augstumā ik pēc 2 metriem veido nelielas kopienas.

Skriešanas ekipējmam jāpievieno moskītu tīkls.

13.5.10 22:42

Šodien līksmi minu pedāļus un elpoju pilnu degunu ziedputekšņu un tikko pļauta mauriņa smaržas.
Esmu pateicīga par to, ka man nav pavasara alerģijas.

20.3.10 15:02

Zini kā tas ir, kad šajā brīdī domā - sāksies pavasaris, tad gan būs,,, sāksies vasara un tad gan es,,,

Pienāk pavasaris, pienāk vasara, bet līdz tam laiks ir nodzīvots tik gaidās. Un tad pienāk brīdis, kad ir apnicis gaidīt un šobrīd gribas, lai ir šobrīd. Bez gaidīšanas un bez wishful thinking. Bet nelielu zosādu par šodienu un varbūt tuvākajām dienām, kas sekos, bet ne tālu nākotni un mistisku tad gan.

19.3.10 16:14

Gentleman, the only way to achieve impossible is to believe it is possible.

16.3.10 21:56

Beidzām mīlēties un sapratām, ka pulkstenis rāda bez piecām seši. Piecas minūtes, lai paspētu aizskriet uz veikalu pirms tā slēgšanas pēc alus, ko mums noteikti vajadzēja iegādāties, lai padzirdītu vakarā atbraucošos draugus. Ātri uzrāvām mugurā kaut kādas drēbes, iešļūcenes un, rokās sadevušies, skrējām ārā. Ķiķinājām un atvieglojumā nopūtāmies, kad tomēr tikām veikalā laikus. Viņš tik paspēja vēl noteikt, ka es taču zinot, ka vienās apenēs pa māju man staigāt ir nedroši. Tāda nedrošība ir man pa prātam.

Minhenes dienas un nedienas.

4.2.10 21:18

Tāda īpašība, kā spēt atrast iemeslu, lai atjaunotu kontaktu, ir drīzāk dzīvē noderīgā, ka nenoderīga.

Priekā!

31.1.10 20:05

Jūtos vientuļa, jo nekad nepalieku viena. Šodienas pusotra stunda bija kā atelpa.

25.1.10 19:33

Mana māsa gaida bērniņu. Jau divus ar pusi mēnešus.

Tie ir labākie jaunumi, kas vien var būt. Bet tagad man gribas viņu uzpasēt. Ar šausmām skatījos kā viņa malkoja enerģijas dzērienu sestdien un kad viņa skrien pa ledu, man gribas viņai apkārt salikt spilvenus, lai, ja nu kas, tad mīksts kritiens.

10.1.10 17:12

Pārsvarā nedēļas nogales ir kā svētības. Dažkārt kā suņa naglas, jo tās divas brīvās dienas institūcijas nestrādā un lēmumi netiek pieņemti.
Šī nedeļas nogale ir kā suņa nagla, gaidot pirmdienu.

27.12.09 11:13

Es vēlos pagriezt laiku atpakaļ. Ar stiprām rokām.

26.12.09 22:02

Ilgu laiku es domāju, kāpēc tētis saslima. Es zinu, ka nekas nenotiek bez iemesla. Es neticu Dievam, bet ticu, ka ir kāda noteikta lietu kārtība, ir liktenis un kaut kas augstāgs, kas katram no mums ir uzvilcis dzīves karti. Bet es arī ticu, ka kartē ir dažādi ceļi un mūsu ziņā ir izvēlēties to īsto. Bet galapunkts visiem ceļiem ir viens.

Tā nu es domāju, kāpēc tētis saslima. Sākumā domāju, ka tādā veidā mūsu ģimenei tiek norādīts, ka esam novirzījušies no labajām vērtībām un kā ģimene visi kopā vairs nepastāvam. Tētis saslima un tas lika mums visiem pārdomāt, kas ir svarīgāks. Mēs sākām vairāk paļauties viens uz otru. Un arī mammas un tēta laulība atguva otro elpu. Bet tagad pēc pāris gadiem ir skaidrs, ka tētis neizveseļosies. Tāpēc to labāko vērtību ierādīšana nav pietiekams iemesles. Un tik nesen es sapratu. Lai arī cik noderīgs tētis bija firmā, otro štatu samazināšanu viņš neizturētu un visdrīzāk tiktu atlaists. Tas būtu pārāk liels trieciens viņam un tām ģimenes paliekām, kas mums bija. Tā nu tētis dabīgā veidā tika padarīts par darba nespējīgu, bet pilnvērtīgu dzīvi dzīvot spējīgu, tika atjaunotas mūsu ģimeniskās saites.

Visam, kas notiek, ir savs iemesls. Jā!

23.12.09 20:10

Šogad man ir īpaša Zeimassvētku sajūta un arī Jaunā gada gaidību sajūta. Pagājušajā gadā abus sagaidīju musulmaņu valstī un tāpēc šogad ir tik īpaša sajūta atkal esot mājās. Bet Jauno gadu gaidu kā jaunu sākumu. Un šoreiz tiešām priekšā tiks likta balta lapa un jauns sākums.

Es sadraudzējos ar Latviju un nekur nav tik labi kā mājās.

15.12.09 16:56

Garstāvoklis satīties-segā-pie-chick-flick-filmas-ar-siltu-dzeramo un tā nogulēt trīs dienas. Atslēgt telefonu un datoru. Būtu jauki.

Un vēl turpināt krāsot sienas. Būtu jauki.

14.12.09 11:52

People do stupid things in foreign countries.

13.12.09 18:33

Tur kaut kas notika.

2.12.09 22:44

Sagribējās pamīlēties. Bet tā ar pavedināšanu un neordināriem apstākļiem... puskrāsotas sienas, otas, kabeļi un gulta, kas atroadas manas guļamistabas pašā vidu rada īsto noskaņu. Tagad tikai jārada vīrietis.

26.11.09 22:30

Izrādās ir tik daudz iespēju kaut ko darīt. To es zināju iepriekš, bet man gribas iet klāt tiem noskumušajiem cilvēkiem uz ielas un stāstīt viņiem par daudzajām skaistajām lietām un iespējām, kas ir apkārt. Ja reiz zaudējis darbu, tad tad jāizmanto un jāsaredz iespējas kā visu vērst par labu. Ja pelēcīgais laiks nerada prieku, tad jāiet uz siltu telpu, kurā čalo cilvēki.

Tu vari braukt brīvprātīgajā darbā, ja uz kādu laiku gribas nomainīt vidi.
Vari pieteikties kādai ārvalstu stipendijai, ja gribi janu izglītību.
Braukt apmaiņas programmā, ja jau esi skolnieks vai students.
Strādāt te pat Latvijā brīvprātīgo darbu un varbūt pat pieteikties kāda no fonda līdzekļiem un kaut ko vēl nopelnīt.
Apmeklēt kultūras pasākumus, kas notiek par brīvu, piemēram, šī nedēļa Otrpus Vidusjūrai starpkultūru nedēļa, kur Spīķeros turku saldumi, vīns, tēja, filmas un uzrunas bez maksas.

Pilns klēpis ar iespējām, tika jāiemācās tās ieraudzīt. Un naudas trūkums nav attaisnojums, jo šis viss neprasa pilnīgi nekādu personīgo finanšu ieguldījumu.

Arī *nu, ko tad es, es jau tur neiederos* ir lieka sevis žēlošana. Nepieredzējušie tieši tā arī pieredzi gūst, paši uz savu iniciatīvu kaut kur iesaistoties, bet vecākie vienmēr nāk ar savu dzīves pieredzi.

25.11.09 16:31

Pēdējā laikā vēderā kņud no tā, cik ļoti gribas turpināt iesākto un gribas, lai gala rezultāts būtu veiksmīgs. Gribas turpināt remontu, gribas turpināt iesākto projektu, gribas gatavoties ceļojumam un gribas atrast savu vietu.

Memorī flašbaki vairs nespēj izsist mani no sliedēm, lai es kļūtu rīcības nespējīga. Gribas sevi lutināt, tāpēc mazās atmiņu durtiņas ir aizvētas un atbrīvota jauna vieta jauniem notikumiem.

Nekad nezināju, bet tas laikam nozīmē to slaveno mūving ōn.
Powered by Sviesta Ciba