| 12:39a |
Vai es esmu sācis samierināties? Kādēļ es esmu tik mierīgs? Vai es būtu apmānījis pats sevi? Man pat ir grūti pateikt, kas īsti notiek. Vēl grūtāk pateikt, kam būtu jānotiek. Nē, sapņus sazīmēt ir vieglāk, nekā izprast realitāti.
Man nesen teica, ka es esot mainījies, ka esmu kļuvis "diplomātiski riebīgs", kr4 sliktāks neatkarīgi no tā, kas īsti ar tiem vārdiem bija domāts. Značit es esmu mazāk iecietīgs, značit esmu nervozāks. Vai man būtu iemesls būt nervozākam pirms šīs sesijas nekā decembrī? Nē, jo atkārtotas vilšanās un tamlīdzīgas sajūtas absolūti nav nekas jauns. Varbūt es esmu saņēmis kaut kādus pēdējos spēkus, cenšoties pretoties vēl pēdējo reizi? Kaut gan nē, es absolūti nejūtos tā, it kā es pēdējā laikā būtu nonācis saskarsmē ar jebkādas formas spēku.
Šodien sēžu un klausos to, ko klausījos pirms gadiem četriem. Kārtējo reizi sentimentu rauj augšā. Kopumā mēreni pretīga un apnicīga sajūta, taču šoreiz ir kaut nedaudz interesanti.
Vēl man šis tas sāk ārkārtīgi pietrūkt, es sāku sev atgādināt dažu labu. Tā nav laba zīme. |