| 10:56p |
heh
Riktīgi bieži strādāju pie projekta, bet nu tas tā. Nevarētu teikt, ka nebija laika, taču to, cik ļoti par garām paskrējušajiem mēnešiem es ienīdīšu sevi visu atlikušo dzīvi es uzzināšu pēc kādām divām nedēļām.
Vairāk šodien sajūsmināja manas lieliskās komunikāciju spējas. Vēl jo vairāk, šoreiz ģimenes iekšienē. [moš piecreiz varētu atkārtot vārdu "vairāk" vienā teikumā, izklausītos reāli labi] Kamēr katrs normāls mana vecuma cilvēks jau sen no tēva būtu "izsitis" nepieciešamo naudu ceļojumam, es to vienkārši nedaru - pat pēc vairākkārtējiem mātes atgādinājumiem. Ja mana ģimene spēlētu spēli "davai, būsim valstis", starp mani un tēvu nebūtu nodibinātas pat diplomātiskās attiecības. Māte, savukārt, varētu būt kkāda ANO, kas cenšas reāli rukāt, taču beigās, būdama nedaudz korumpēta [jebšu piesedzot šo to šad un tad, dažreiz paglābjot arī sevi pašu], nonāktu pie aptuveni nekādiem rezultātiem.
Vēl nesen bija Jāņi. Diemžēl, dažs labs tika konkrēti uzmests [manā arsenālā tik smuku atmazku nebija - potenciāli labāku Jāņu piedāvājumi tomēr ar bija] un galu galā cilvēku skaits Jāņos sasniedza visvarenos 6. Taču man patika, tik tiešām. Atšķirībā no daža laba, es publiski nevainoju pus pasauli, jo, lūk, pats nemāku ne sūda neko organizēt un raudu, kad nekas arī nesanāk. Lieki teikt, ja es būtu kādu pasākumu organizējis [jā, noteikti], es vainotu pats sevi, bet nu labi, tas īsti neskaitās, jo sevi es vainotu pie gluži jebkā.
Current Music: ekogeto trokšņi |