nu ir dirsaa. es atkal sliigstu pamatiigaakajaa depresijaa... un atkal pie taa ir pielikusi roku mana maate. zini, tik drausmiigi labi bija bez vinjas shiis dienas... tik labi... baac vinja atkal pateica ka es esmu resna, resna resna resna resna... un es atkal vinjaa klausos. kaadeelj? varbuut taadeelj ka es pati taa domaaju?
es esmu tik debiila ka pat tagad pie datora raudu. kur pie velna ir mana pashapzinja? bet kaa lai taa ik reiz nesabruuk ja man ir tik lieliska maate un teevs alkaholikjis? un no taa visa izriet arii mana pashapzinja un mani kompleksi...
es gribu taalu taalu prom. pie dirsas skolu, pie dirsas sapnjus, fizmatus, pie dirsas visu... es gribu prom...
aa un atkal no manas depresijas visi redzes tikai aareejo chaulu-smaidu..