paliidz izrunaashanaas. bet tad vajag iisto cilveeku, kam uzticeet savas domas, paardziivojumus. arii lai izraudaatos nepiecieshams kaads plecs, jo vienam noraudaaties nezi, cik labi ir
nee izrunaashanaas iisti nepaliidz. jo es laikam tomeer esmu no tiem cilveekiem kas par jutaam nerunaa... lai gan es runaaju daudz un par daudz ko. tikai ne par to ko iisti juutu...
ja Tu nerunaa par juutaam, tad nemaz nevari zinaat, vai izrunaashanaas nepaliidz. es arii tikpat kaa nerunaaju par to, ko juutu, tachu reiz bija ljooti smagi un izrunaajos ar draudzeni. un palika vieglaak. un tagad ir cilveeks, ar kuru varu par to runaat, ja ir nepiecieshamiiba, ja veelos
nu tad laikam man veel nav bijis tik ljoti smagi lai es to dariitu... bet nu ... laikam es vienkaarshi dziivi uztveru no ljoti ambicioza un izlutinaata cilveeka puses. lai gan iipashi lutinaata neesmu, bet nu taa taa kaa izturos. pashai tas besii, bet nu ja tu pats sev neuzstaadiisi augstus meerkjus-labu darbu, dziivi- tad neviens jau manaa vietaa to nedariis...