un lai kaa arii negribeetos to atdziit, bet sirsninjaa ir tukshums. reaals tukshums. lai gan vakar ar richardu kopaa esot, manu bezmazvai bezgaliibas iekaares objektu pirms paaris meeneshiem, es iisti vairs neko nejutu. es vispaar paarstaajusi esmu just. ir tikai kjermenis un praats ir atsleedzies no visas dziives vienkaarshi lai vairs nesaap. lai vairs nekad nesaap.jo es vairs nezinu kas buus ja arkal sabruks viss par ko es esmu sapnjojusi.. viss.
aa nu jaa. kas ir sabrucis. es vairs nedziivoju pie teeva. vairs nee. riiga, mana riiga. vinjsh izdariija to ko es soliijos sev ka nekad nepiedoshu. tas nav piedodams...
ja pirms tam bija niknums tad atkal ir tas tukshums, kad viss ir tik ljoti vienalga ka vaardiem vairs iisti nespeej izteikt cik ljoti.
laikam to vienkaarshi vareetu nosaukt par bezgala smeldzoshu saapi iekshaa ,kura tiek ciitiigi sleepta un kuru es pat nezinu kaa dabuut aaraa. viss ir taa sakraajies ka es pat vairs raudaat negribu , vairs nee. ir jaabuut stiprai, ir jaabuut...
un arii par savaam juutaam es nekad neesmu maaceejusi runaat. vai arii to negribu dariit. jo kam man tas? kam man atkal izgaazties? kam? prieksh kaa?
un zini vakar ar richardu, raudi vai smejies bet buut vinja apskaavienos bija viss ko es veeleejos. un apmeeram bija taa ka ja es pateikshu ko es juutu/esmu jutusi, tad tas viss nebuus vienkaarshi taa pat, pat ne viens vakars, bet triis stundas.triis skaistas stundas. nee richard. tu to vienkaarshi nekad, nekad neuzzinaasi. nav jau jeega...nav
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}