atkal šeit.. atkal talsi... atkal smaids līdz ausīm...vakar bija super kautrības vakars viņa žetonvakarā...viņa audzinātāja teica ka es esmu savākusi labāko puisi un iedomājies, beigās atvadoties pat atcerējās manu vārdu... yeeey ;) incredible. ilze visu vakaru skatījās uz mums, nē mani, ar tik šķību skatienu cik vien varēja, un nav jau brīnums - bijušais kā nekā. bet nu man tas uzdzina tādu kautrību, ka atlika vien visu laiku slēpties aiz viņa muguras. ;)
un zini. es nekādīgi nevaru saņemties un pateikt, ka viņu mīlu... jo tik tik tiešām tā jūtos... tad varbūt par agru?