aarpraataa stulba bet amizanta anekdote. atnaak viirietis pie aarsta, un un aarsts liek novilkt bikses. |
ai kaut kaa stulbi un reizee smiekliigi. smiekliigi par personiigo stulbumu. klausos banaalu dziesmu un grimstu besii. no vientuliibas, nolemtiibas vai arii shiibriizha emociju nepietiekamiibas. varbuut vienkaarshi no skumjaam. jo kad paliec viens un tas nav iisti tas ko tu veelies paliek skumji. patiesi patiesi skumji. bet nee... buus labaas dienas un buus atkal mans ledusaukstums atpakalj. kaapeec taa...?
|
man skauzh tas ka kaadam ir taadas patiesi miiljas gjimenes ar mammaam un teetiem un braaljiem un maasaam, arii tas ka ir miiljummiiljas omammas pie kuraam aizbraukt ik pa laikam uz laukiem, arii tas ka kaadam arii ir tie cilveeki pie saaniem kuri saka tos jaukos vaardus un apmiiljo tieshi shaados mirkljos, arii tas ka man paaraak biezhi ir skumji, bet es to nemiilu izraadiit, ai miiljie, tas ko raadu ir ljoti maz, tas ka veelos buut kaut kaada iisti nekaada, ka laikam atdotu visu savu iedomaato gudriibu par kaut kaadu kaut lielaaku pashapzinju, ka godiigi sakot dazhkaart sapinos pati sevii un ka man ir tik stulba paraadiiba kaadaa iemiileeties. un tajaa pashaa laikaa droshvien izdariit visu lai es vinjam nepatiktu. bet visstulbaakais ir tas ka es to taa iisti nekad arii neatdziishu.vismaz ne sev |