surely(vai maz tāds vārds pastāv...) šis stāsts būtu spilgtāks un labāk izstāstīts, taču... internets nebija līdz šodienas 12tiem. damn it. šodien sajutu savu atkarību. njā... tātad'. ienāca prātās spožā doma, ka ir jābrauc ar riteņiem no saulkrastiem uz siguldu. kādēļ no saulkrastiem? drošvien tādēļ ka no rīgas ir tālāk kā no saulkrastiem + vēl mans ritenis ir tur;) saņēmāmies ar vilcienu 13:08 izbraukt no rīgas un pēc stundas jau saulkrastos. līdz mājām, pakaļ ritenim, un tad sākās mīšanās. 1% slīpuma kalni ir vnk nomācoši. bet pēc tam ripot no nedaudz lielāka ir jautri. bet nu ceļš viss sanāca augšā-lejā. sējā es jau sāku daudz maz čīkstēt, nopērkam kaut ko ņammājamu, es ierauju savu MAALOK, un davai braucam tālāk. bik atpūtāmies raganas ķēķī, tad caur zobiem minamies tālāk.:) tur jau pavisam grūti, bet vēl turās. nu viss. ieraugu Kungu riju es vairs nekur negribu braukt. okey. paliekam paēst. safočējam stulbas bildes un savācamies dūšā.:) bet nu izrādās ka kārotā Turaida turpat aiz kalna vien ir. Nu bet vismaz ir spēks un dūša kaut kur mīties. aizminamies un tad bija jau vnk KAIFS braukt no taa lielā kalna lejā... vot tā bija sajūta 2 die 4. ... moooooins. tad vēl uz Gaujas tilta gumijlēcēji bija. tik losīgi izskatās... aaa.. un tad stumjamies augšā nākamajā kalnā, tad līdz stacijai un tur uzzinam ka vilciens tikai pēc pus2 h. nu moooins. jau tā astoņi. okey aizminamies līdz Kaķu mājai, kas ir vnk forsh vieta... tur vēl uzēdam... nu tā lai vilcienā pēc tam nāktu miedziņš. un nāca arī. mājās biju vēlu, un bezspēkā bet nu sajūtas pasakainās. sanāca ļoti pasauss story. |