Big · things · happen · to · thouse · who · dream · big

man laikam vajadzēja kādu laiku lai apdomātu tavu atbildi un tā līdz galam viņu sagremotu. sagaidītu kamēr manī nosežas personīgās emocijas un arī tava doma.

godīgi sakot kāda kopīga un dziļa un līdz nelabumam vienāda doma mūsos abos ir.

arī man nepatī ļauties nekam, bet tas ko es daru ir kā jau tu teici turu pa gabalu. it kā es ātri iemīlos un tikpat ātri tas noplok, ja kaut kas izdodas. ja nē... es varu palikt tvīkdama mūžīgi. tā kā līdz ar to vai nu jābūt pilnīgai pārliecībai vai kaut ko tiešām vajag vai labāk nemaz nemēģināt.

tu nekad neesi domājis par to ka tu(un arī es, PROOOOTAMS)uzstaadam paarāk lielus kritērijus? tu meklējot brīnišķo perfekto afrodīti, bet es nezin kādu princi baltā zirgā.
jo sastādot sarakstu ar manām prasībām man liekas man pašai paliktu nelabi... kur nu kāds vēl var tam atbilst!

tur arī ir tā apdedzināšanās daļa - tavs reālais nesakrīt ar iedomāto un tu pat pirkstiņu negribi tā labā pakustināt.
vismaz es.

un jā. tagad arī ir dilemma. ja kaut kas sanāks ar vienu cilvēku, vai atkal pēc mēneša man viņš neapniks? kā nekā kopā vēl labu labu laiku drošvien jāstrādā...
tā jau jautri un viss baigi forši, taču kā iespējams veidot kaut ko ja vēl iepriekšējā tikai simpātija liekas vienkārši perfekta un īstā?