![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/115709/4160)
KO es varu piebilst..
MAn arī..
Redzot cik apkārt viss ir skaists un jauks, reizēm sakārojas ar sev gabaliņu no šī visa.. Gribas būt mīļam un lai samīļo.. Gribas mīlēt un būt mīlētam..
Gribas..
Bet laikam tas nav priekš manis.. Un laikam tā domāju ne tikai es..
Bet tas taču tā nevar būt.. Jābūt taču taisnībai.. Nevar taču kādam būt viss no šī un man nekas.. :?
Varbūt tas ir tāpēc ka nevēlos kādu sāpināt, bet varbūt tāpēc ka esu pārāk gļēvs (laikam tā to sauktu cilvēki, kas rīkojas pretēji), lai veidotu attiecības ar pirmo cilvēku, kas iekritis acīs un izskatās daudzmaz piemērots..
Bet kā lai zin, ka tieši šis cilvēks ir piemērots nepamēģinot..? Ticēt mīlestībai no pirmā skatiena? Pārāk pārgalvīgi man šķiet.. Jo ikreiz kad sanāk ļauties, sanāk apdedzināties.. Un tad nākas darīt lietas, kas parasti netiek pieļautas. Nākas būt aukstam, nepieejamam, darīt visu lai turētu to otru cilvēku pa gabalu no sevis, lai nedo dievs nesanāktu pieiet tik tuvu vai ļaut pieiet tik tuvu, ka pēctam sāp..
Laikam daru nepareizi.. Bet citādi nesanāk..
Laikam labāk apskaust citus viņu laimē un cerēt, ka ar laiku viss stabilizēsies, ka arī man tā būs..
Ka..
Ak jel..!
Gan jau..!
Āmen!!!!!!!