Dziive meedz buut tragjikomiska. Es jau tagad domaaju, ka viss ko daru ir nozhelojami. Jo tas taa tiesham ir. Ja es buutu pietikami (t.i. veel mazliet stulbaka ) stulba, lai nesaprastu,bet diemzeel kaut kaada celonju-seku sakariibu noteikshanas speeja man diivainaa kaartaa veel piemiit. Un gan jau juus pashi zinaat, ka tad, kad paarlasi vecaas dienasgramatas, tevi iespejams parnjem neliels kauns, smaids sejaa par savaam ne visai gudrajaam domaam, ko esi iemuzhinajis. Man jau tagad parnjemushas shiis sajutas par pedejaa laikaa rakstiito. ( te nu jaapiebilst, ka shii nav mana vieniigaa un diez vai ir taa patiesaakaa dienasgraamta shajaa cibinjpasaulee ) :)

Dziive jau nav tizla, veids kaa es to dziivoju gan.