| |
[31. Okt 2010|18:34] |
Laikam jāatgriežas šajā klabē, jo raudu vēstules, saudzējot visu to drāmas karalieņu prātus, tur rakstīt nedrīkst.
Tā kā esmu oficiāli apstiprināta kā slima, tad nekāds priecīgais garstāvoklis mūsmājās nevalda.
Pārsvarā liela gruzīšanās, plānošana un mēģināšana pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Jā, reizēm arī raudāšana.
Skaidrība, kāda velna pēc tādas lietas notiek ar mani, nav...
It kā jau nav nekas traks, teorētiski priekš manis nekāda mirstamā kaite nav.
Lai gan ārstu milzu aizņemtība manu neārstēšanās periodu ir pagarinājusi līdz divdesmitpirmajam decembrim. Forši... mhm...
Tas mani, savukārt, attur no došanās mājās, jo tad jau ir par dārgu...
Mans dīvainais draugs ir izdomājis palikt ar mani Grācā, ja es nekur nelidoju...
Un naudas nav, jo strādāt nevar un ārstēties nevar, jo naudas nav.
Smieklīgi īstenībā.
Piemetusies arī kaut kas astmātisks. Otra amizantā lieta ir, ka zāles jau dzert nedrīkst.
Dzerot zāles pret ko vienu es sevi nobeidzu uz otru...
Jautri jautri jautri...
Vispār jau sūdzēties ir grēks, ja vēl joprojām viss ir labi.
Ceru, ka simptomu nebūs :D |
|
|
| Comments: |
Pa retam te parādoties, uzdūros Tavam ierakstam...
Gribu tik teikt, ka, lai arī kas tā par slimību, ir Ārsts, kuram nekas nav neiespējams! Tāpat kā ir lietas, kurām atbildi neuzzināsim...
Lūgšu par Tevi!
Ar sirsnīgiem sveicieniem no Minhenes,
m.
pievienojos madarinjai:)
un zinu, ka nav neaarsteejamu slimiibu - vismaz shim aarstam ne..
miiljojiens tev :* | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}