| |
[9. Apr 2009|20:54] |
|
Dīvaini. Atgriezās vasaras sajūtas ar tādu uzrāvienu, ka nespēju nosekot līdzi. Smaržas un krāsas, pirmsvētras krāsas debesis un lietutiņš, kas skalo prom putekļus. Tomēr tā nav pozitīva sajūta, bet gan tāda strauja apstākļu maiņa, kurai ķermenis un prāts vēl līdzi nespēj izsekot. Skan austiņās tango un sāp iekšas, gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Diena, kas atgrieza atpakaļ ļoti daudz atmiņu, sākot no "grimst manī kuģīts mazs..." līdz pat nesenām, pavisam jocīgām un ne-tīkamām atmiņām par to, ka reiz tika daudz domāts. Domāts par ko vairāk, nekā antropocentriskām, muļķīgām, ikdienišķām jūtu peripetijām. |
|
|
