| |
[27. Jan 2008|02:01] |
Es jūtos stulba un tukša. Man jau sen vairs nav ko pateikt.
Agrāk tā nebija, agrāk es domāju, ka man ir ko teikt,
man bija savs viedoklis un domas. Reizēm pat šķita, ka pietrūkst gudru cilvēku apkārt.
Tagad... tagad es esmu sekla dūda, kuras domas aprobežojas ar savām vēlmēm un centieniem tās piepildīt.
Un šīs vēlmes ir seklas.
Viss šķiet pārāk skaidrs. Manā dzīvē nav noslēpumu.
Nekas neuzrunā un nekas 'nepiedur'.
But still...dzīve šķiet skaista.
seklums. |
|
|
| |
[27. Jan 2008|13:17] |
|
Es sev piešķīru brokastis gultā tīņu filmas sabiedrībā. |
|
|