Gribēju vēl pateikt šo to.

Realitāte ir tāda, tā nemaz nevar būt, ka nemāki. Māki, tikai jautājums cik labi? Te nu sākas salīdzināšana ar citiem un tas ir mazliet stulbi, vienmēr ir kāds, kurš būs kādā ziņā pārāks, mēs katrs esam unikāli un katram ir sava pieeja lietām, kas mūs atšķir no citiem, tikai jāmāk to izkopt. Ir cilvēki kas mācās ātrāk, ir cilvēki, kam ir laba atmiņa - redzes, dzirdes utt Paiet zināms laiks līdz saproti sevi, savus plusus un mīnusus. Ja Tu apzinies uz ko esi spējīga, tad tāda doma kā ''mest visu pie malas'' vispār neparādās.

Mūzika jau nav kaut kādas sacensības, šādos brīžos vajag arī atcerēties kāpēc to dari. Es nodarbojos ar mūziku tāpēc, ka man tas patīk, tā ir lieta ko vienmēr esmu vēlējies darīt, mūzika ir mana dzīvesprieka iemesls. Kāpēc, lai man rastos domas, ka gribu mest pie malas prieku? Elementāra loģika