Sajūtu haikas un memuāri - [entries|archive|friends|userinfo]
pandema

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[27. Aug 2007|11:39]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Kaut kas ir noticis.
Viss ļoti mainās.
Cilvēki.

Mani interesē, vienkārši interesē cilvēki, tādēļ es gribu uz domeni.
Kaut kas pa šo vasaru visiem ir noticis, visi ir savādāki/citādāki. :)

Pēdējā laikā visiem pavelk uz Dieva un reliģijas pusi.
Tas ir pēdējais salmiņš vai pirmais solis?
Pašattīrīšanās process?
Varbūt, ka pirms skolas tas ir labi.
Tu sāc kaut ko no sākuma. Gadu. Skolas.
Jā, es arī gribētu aiziet uz baznīcu. Bet ne uz 'savu'.
Pa dienu. Vienkārši tāpat, kādā katoļu vai pareizticīgo,
aizdedzināt svecīti un padomāt. Nestrīdēties, nedusmoties uz Dievu, nelūgt atbildes, palīdzību vai piedošanu.
Vienkārši varētu pateikt paldies par visu, kas man ir un arī par to, kā man nav. Desmit minūtes būtu pietiekami vienkāršam mieram.
Škiet, ka arī B. mesā bija teikts, ka viss vienkāršais ir skaists, ka Dievam patīk vienkāršība.

šodien ir jāsakārtojas praktiski.
ziniet kāds sliktums ir tam, ka mājās vienmēr ir kārtība ?
Tu nevari izbaudīt to, ka sakārtojot tiešām lielu nekārtību savā 'teritorijā' ,tu pats jūties sakārtotāks.
Linkpaceļu roku

Comments:
[User Picture]
From:[info]vesper
Date:27. Augusts 2007 - 12:31
(Link)
reliģija ir sliktākais, kas ir radīts, toties ticība - labākais.

jo vairāk saprotu sevi, jo vairāk attālinos no jebkāda veida reliģijas. kristietība ''čī'' uzskata par dēmonismu, jo tas paver vairāk iespēju nekā parastam cilvēkam ir dots. kristietības princips ir kalpot, mans princips - saplūst ar dabas enerģiju un garīgo spēku. dabā nav taisnu līniju, bet tas ir garīgais mērķis, lai prāts, sirds un ķermenis nostātos uz vienas līnijas, tā ir maksimālā paškontrole - nulles punkts, kad izzūd jebkādas robežas, šo nulles punktu var saukt arī par bezgalību, bet bezgalību nekad nevar sasniegt, tai var tikai tuvoties
[User Picture]
From:[info]annija425
Date:27. Augusts 2007 - 22:20
(Link)
cilvēka prāts ir pārāk truls, griba pārāk vāja un dzīve pārāk īsa, lai sasniegtu pilnību.....bet cenšoties būt harmonijā ar sevi un dabu mēs varam padarīt arī pasauli mierīgāku, harmoniskāku un priecīgāku.

manuprāt nav vajadzīga baznīca, lai pateiktos par to skaistumu un vienkāršo mīļumu, kas ik pa laikam mums tiek piespēlēts. pietiek ar smaidu kokam, pieskārienu laternai, vai prieku par katru minūti, kurā jūtamies laimīgi :)