Sunday 20/11
Nov. 21st, 2022 | 02:55 pm
Lai mēs neaizmirstu, kā te ir...
Pastaigājamies uz jauno kafejnīcu, pa ceļam - valsts svarīgākais piemineklis. Nesen laikam bija prezidenta diena, tāpēc izkārts jauns plakāts ar subjekta portretu, veikli piestiprināts ar ne mazāk kā 100 plastmasas savilcējiem, iepriekšējie biezā slānī mētājas turpat apkašā uz zemes. It kā jau vismaz 4 dienas pagājušas, būtu smuki, ja novāktu, bet neko, visiem viss ok, apkārt stāv policisti, cilvēki fotografējas, utt.
Jaunā kafejnīca ir vecā industriālā ēkā, ar visai jauku minimālistisku interjeru, diezgan patīkami. Bet. Jaunais koka galds jau ir lipīgs, uz galda stāvošajā pialā iebakstītais kaktuss jau cenšas tikt projām. Viesmīle pie mums pienāk, un jautā, ko gribam. Prasu ēdienkarti, nav. Lūdzu, lai nosauc, ko var gribēt, viņa nosauc pāris dzērienus un ēdienus, tiesa, pēc pāris minūtēm izrādās, ka pirmā piedāvātā ēdiena izvēle tomēr nav pieejama. Tā vietā mums nesaskaņojot vienas meduskūkas vietā atnes divas. Cita darbiniece pienāk, uz galda nomet salvetes, un uz mums pat nepaskatoties aiziet. A izvēlas parastu kafiju, es kapučino. Viņam atnes amerikano, man 10 minūtes vēlāk arī atnes amerikano. To mēs tomēr palūdzam nomainīt uz kapučino, pretī dabūjam ūdeņainu kafiju ar daudz piena. Kad ejam maksāt, tiek nosaukti ēdieni un dzērieni, par kuru pieejamību vispār pat nenojautām, tomēr palūdzam iespēju maksāt par to, ko patērējām. Čeku mums nekad neparāda, bet tas viss tiek aprēķināts ar obligātu vismaz 10% dzeramnaudu, paldies.
Ļoti normāls apmeklējums.
Bet vēl atpakaļceļā šķērsojot gājēju pāreju, mašīnas mūs ignorēja, bet kāda cita tālāk bija ērti īslaicīgi noparkojusies krustojuma vidū ar atvērtām durvīm. Arī normāli. Un vēl Timā varēja nopirkt 2 veidu zeķubikses ar garkājainām meitenēm uz iepakojuma, vienas marķētas kā "Old man clothing" un otras - "Young men clothing"(sic), nopietni.
Pastaigājamies uz jauno kafejnīcu, pa ceļam - valsts svarīgākais piemineklis. Nesen laikam bija prezidenta diena, tāpēc izkārts jauns plakāts ar subjekta portretu, veikli piestiprināts ar ne mazāk kā 100 plastmasas savilcējiem, iepriekšējie biezā slānī mētājas turpat apkašā uz zemes. It kā jau vismaz 4 dienas pagājušas, būtu smuki, ja novāktu, bet neko, visiem viss ok, apkārt stāv policisti, cilvēki fotografējas, utt.
Jaunā kafejnīca ir vecā industriālā ēkā, ar visai jauku minimālistisku interjeru, diezgan patīkami. Bet. Jaunais koka galds jau ir lipīgs, uz galda stāvošajā pialā iebakstītais kaktuss jau cenšas tikt projām. Viesmīle pie mums pienāk, un jautā, ko gribam. Prasu ēdienkarti, nav. Lūdzu, lai nosauc, ko var gribēt, viņa nosauc pāris dzērienus un ēdienus, tiesa, pēc pāris minūtēm izrādās, ka pirmā piedāvātā ēdiena izvēle tomēr nav pieejama. Tā vietā mums nesaskaņojot vienas meduskūkas vietā atnes divas. Cita darbiniece pienāk, uz galda nomet salvetes, un uz mums pat nepaskatoties aiziet. A izvēlas parastu kafiju, es kapučino. Viņam atnes amerikano, man 10 minūtes vēlāk arī atnes amerikano. To mēs tomēr palūdzam nomainīt uz kapučino, pretī dabūjam ūdeņainu kafiju ar daudz piena. Kad ejam maksāt, tiek nosaukti ēdieni un dzērieni, par kuru pieejamību vispār pat nenojautām, tomēr palūdzam iespēju maksāt par to, ko patērējām. Čeku mums nekad neparāda, bet tas viss tiek aprēķināts ar obligātu vismaz 10% dzeramnaudu, paldies.
Ļoti normāls apmeklējums.
Bet vēl atpakaļceļā šķērsojot gājēju pāreju, mašīnas mūs ignorēja, bet kāda cita tālāk bija ērti īslaicīgi noparkojusies krustojuma vidū ar atvērtām durvīm. Arī normāli. Un vēl Timā varēja nopirkt 2 veidu zeķubikses ar garkājainām meitenēm uz iepakojuma, vienas marķētas kā "Old man clothing" un otras - "Young men clothing"(sic), nopietni.