Dienas prieciņi - March 21st, 2011

Regulāri ejot cauri maskačkai, esmu jau pieradusi, ka pretēji visām man līdz šim pazīstamajām vietām, kur valda kaķi, šeit apkārt skraida suņi. Bet tie ir nestandarta suņi, par ko neviens īpaši nerūpējas un pat to krāsa ir visai nenosakāma.
Šodien man garām milzīgā ātrumā panesās un sānpagalmā ieskrēja sudrabots un safrizēts Jorkšīras terjers. Starp citu, pirmā reize, kad redzu šos skrienam. Man bija gana interesanti paskatīties, ko viņš tur darīs, tāpēc es sekoju, gan ne tikpat ātri. Pagalmā viņš mani vai vismaz kādu jau gaidīja, ar cerībām atslējies pret durvīm, un es viņu, dziļāk neskatoties, ielaidu telpā, kur dīvaini oda. Gan jau viņš pats zinās, kāpēc viņam tur vajadzēja.

Man pēkšņi ļoti sagribējās ieiet tēta vecajā istabā. Tāpēc, ka es to vairs nevaru, un tāpēc, ka pēdējoreiz, kad tur biju, es biju ļoti maza un neko nesapratu.
Vismaz vēlreiz pieskarties tai lūša ķepai.