Dienas prieciņi - February 10th, 2011

Pat skatoties filmu par Latvijas vēsturi es raudāju. Man šķiet, ka tā nav gluži emocionalitāte, bet manu nabaga acu mēģinājums izdzīvot skarbos apstākļos, sevi mitrinot. T.i., jo mazāk sanācis gulēt, jo vieglāk saraudāties, pat ja iemesls ir galīgi smieklīgs. Man patīk, kā cilvēka ķermenī pilnīgi viss ir loģiski un izdomāts.