Daudz laimes Maijai,

Dec. 8th, 2010 | 11:56 pm
music: Richard Vission&Static Revenger&Luciana - I Like That

es šodien biju uz viņas dzimšandienas svinībām cēlā vietā - Bānūzī.
Jun, pavisam stulbi bija tas, ka tur bija tikai viņas kursa draugi, kurus, atskaitot Elzu, nekad iepriekš nebiju redzējusi. Bet nu labi, tīri jauki padzīvoties arī šādu cilvēku kompānijā. Es varēju vērot, kā viņi patērē alu, bet divi - ja nemaldos, Māra un Uldis, sacentās vodkas glāzīšu iemešanā. Un vēl mēs varējām klausīties Elzas jaukos dzērājstāstus. Un spēlēt šautriņas un Jengu. Un, kad daži aizgāja, mēs pārmetāmies uz kārtīm, un, sasodīts, ēzeli. Guess, kurš zaudēja? Es! Es, kas biju skaidrā, zaudēju pat tiem diviem, kas iepriekš bija izdzēruši nenormētu daudzumu alus un pēc tam vēl šņabi! Lūk, kas jādara zaudētājam - jāmetas uz krodziņa grīdas pašā vidū un izmisušam jākliedz "Man vairs nelejiet!". Jā.
Es pirmoreiz varēju novērtēt teātrkursus, jo būtībā tas nebija daudz pretīgāk par to, kas bija jādara tajos, tikai kompānija atšķīrās. Un tā es sev arī teicu un darīju. ---------------- (dekadentiskās ietekmes)
Tā, starp citu, bija manuprāt pirmā reize, kad es tik smagi iekritu šajās nepatīkamo derību spēlēs, līdz šim vienmēr kaut kā zaudēja citi, vai viss tika atcelts.
Uuun, es to protams izdarīju visai mediocre līmenī, bet pēc tam man bija tāda sajūta, ka es varētu izdarīt jeb ko. Ja man tajā brīdī tas būtu jādara vēlreiz, man šķiet, es skaļi nokliegtos: "Uzmanību, visi skatās" un darītu to tiešām ekspresīvi.
Šī sajūta mani ļoti iepriecināja. TAS IR IESPĒJAMS, (bet nav pierādīts).
Tags:

Link | Leave a comment | Add to Memories