Dienas prieciņi - August 27th, 2010

Esmu kļuvusi sentimentāla. Ik pa laikam grūši nopūšos un mp3 klausās tikai mīlestības dziesmas. Pat Jēkabs Nīmanis kļuvis klausāms, kaut arī gaudo šausminoši. Pie visa vainoju Mazputniņu, bet man nekas nav iebilstams.

Tai bija jābūt ekskursijai, bet galu galā Vita mani vienkārši izveda pa pierasto apli piestājot visos tirgos, humpalās un džetās. Bet šoreiz mēs vismaz uzkāpām pilskalnā, paskatījāmies uz baznīcu un pacentāmies apmaldīties savrupmāju rajoniņā, kas totāli izskatījās pēc Ludzas. Bezmaz vai jādomā, kāpēc gan mēs kaut kur braucām? Toties atpakaļceļā mēs Ludzā nopirkām pa kinderolai, lai iečekotu mūsdienu bērnu kārumus, un es viena ītema vietā dabūju veselus piecus šrekēzelīšus, kas sakabināmi garā virtenē. Un Vitai bija kauns sēdēt pieturā un spēlēties ar mantiņām, jo pazīstamie ir it visur.