Noord-Korea: Een dag uit het leven (2004, Pieter Fleury)
« previous entry | next entry »
Jan. 24th, 2011 | 07:50 pm
music: Gorillaz - Feel Good Inc
(North Korea: A Day in the Life)
Visnotaļ apbrīnojami ka nīderlandiešiem izdevies tur iekļūt un filmēt notiekošo. Man bija iespaids, ka tā ir neiespējamā misija. Bet lai vai kā - es neskatījos šo filmu ar nosodījumu vai aizspriedumiem, tāpēc itin nemaz negrasos apspriest režisora iespējami pārāk propagandu attaisnojošo skatījumu, kā tas vērojams imdb. Filmas nosaukums jau nosaka, ka tiks rādīta diena Z-Korejas dzīvē, tādā, kāda tā ir, tāpēc būtu pavisam muļķīgi šajā filmā meklēt pamācošu šī režīma nosodījumu.
Patiesībā, man viņu dzīve šķita pat ļoti jauka - cerīgi pieņemot, ka bezjēdzīguma sajūta nav īpaši izteikta (to īsti nevarēja saprast), man šķiet, ir ļoti jauki tā dzīvot, kad gan tu, gan apkārtējie ir ļoti jauki, motivēti un vienoti, un visi rūpējas viens par otru. Bet te mani laikam pārņem ļaunās komunistu idejas, man taču būtu jāsaprot, ka tas nav iespējams un viss ir ļauni, un ne pie kā laba neved. Un censties nav jēgas, jo burkāns vienmēr būs spieķa attālumā un ne drusciņas tuvāk. Un tomēr - ir arī tam priekšrocības un kādam ir jābūt ļaunam - vai nu valstij, vai sabiedrībai.
Tur beigās kāds pensionēts karavīrs stāsta par savu bērnību, kad vienā dienā amerikāņu suņi uzspridzināja viņa skolu un mājas tā nogalinot gandrīz visus, ko viņš pazīst un radot viņā neizmērojamu naidu pret asv un ļoti lielu motivāciju cīnoties karā. Kurš gan viņu par to var nosodīt, asv paši nemaz nav nekādi labie un pēc 9/11 otru vaigu nepagrieza.
Filma parāda vairākas vides - pilsētas ielas, kādu dzīvoklīti(un to, kā viņi gatavo), bērnudārzu (un to, kā bērnus māca un izskatās visai garlaicīgi), skolu (tik jauki, kā viņi runā angliski un diskutē par smieklīgām lietām), mēteļu fabriku(kur ir plāni, kas jāpiepilda, par spīti elektrības zudumiem), un valdības sanāksmes(kurām visi gatavojas ļoti rūpīgi un nebaidās uzņemties vainu). Un visur cilvēki ir ļoti gudri, atbildīgi, gatavi darīt, un, kad runā galvenie, visu rūpīgi pieraksta, lai vēlāk droši vien rūpīgi apgūtu. Bet kas notiek viņu galvās, nevienam nav zināms.
Visnotaļ apbrīnojami ka nīderlandiešiem izdevies tur iekļūt un filmēt notiekošo. Man bija iespaids, ka tā ir neiespējamā misija. Bet lai vai kā - es neskatījos šo filmu ar nosodījumu vai aizspriedumiem, tāpēc itin nemaz negrasos apspriest režisora iespējami pārāk propagandu attaisnojošo skatījumu, kā tas vērojams imdb. Filmas nosaukums jau nosaka, ka tiks rādīta diena Z-Korejas dzīvē, tādā, kāda tā ir, tāpēc būtu pavisam muļķīgi šajā filmā meklēt pamācošu šī režīma nosodījumu.
Patiesībā, man viņu dzīve šķita pat ļoti jauka - cerīgi pieņemot, ka bezjēdzīguma sajūta nav īpaši izteikta (to īsti nevarēja saprast), man šķiet, ir ļoti jauki tā dzīvot, kad gan tu, gan apkārtējie ir ļoti jauki, motivēti un vienoti, un visi rūpējas viens par otru. Bet te mani laikam pārņem ļaunās komunistu idejas, man taču būtu jāsaprot, ka tas nav iespējams un viss ir ļauni, un ne pie kā laba neved. Un censties nav jēgas, jo burkāns vienmēr būs spieķa attālumā un ne drusciņas tuvāk. Un tomēr - ir arī tam priekšrocības un kādam ir jābūt ļaunam - vai nu valstij, vai sabiedrībai.
Tur beigās kāds pensionēts karavīrs stāsta par savu bērnību, kad vienā dienā amerikāņu suņi uzspridzināja viņa skolu un mājas tā nogalinot gandrīz visus, ko viņš pazīst un radot viņā neizmērojamu naidu pret asv un ļoti lielu motivāciju cīnoties karā. Kurš gan viņu par to var nosodīt, asv paši nemaz nav nekādi labie un pēc 9/11 otru vaigu nepagrieza.
Filma parāda vairākas vides - pilsētas ielas, kādu dzīvoklīti(un to, kā viņi gatavo), bērnudārzu (un to, kā bērnus māca un izskatās visai garlaicīgi), skolu (tik jauki, kā viņi runā angliski un diskutē par smieklīgām lietām), mēteļu fabriku(kur ir plāni, kas jāpiepilda, par spīti elektrības zudumiem), un valdības sanāksmes(kurām visi gatavojas ļoti rūpīgi un nebaidās uzņemties vainu). Un visur cilvēki ir ļoti gudri, atbildīgi, gatavi darīt, un, kad runā galvenie, visu rūpīgi pieraksta, lai vēlāk droši vien rūpīgi apgūtu. Bet kas notiek viņu galvās, nevienam nav zināms.