|
|
|
Jūnijs 24., 2010
11:15
es jau rakstīju, ka sapnī viens vīriešgabals mani bildināja un to, ka sapnim bija turpinājums, kur mēs dzīvojam kopistiski... nu ar šo vīriešgabalu oranžajā portālā mēs traukojamies jau gadiem. tur viņš vienmēr ir lasījis visus manus dienasgrāmatas ierakstus (ir traukiem tāda fīča, ka var redzēt, kurš lasa). tad nu tā lasījis viņš ir vienmēr, bet nekad nav komentējis. klusējis kā partizāns, tā teikt... bet tad nu uz manu ierakstu par kafiju šams iekomentēja. pirmo reizi visas traukošanās vēsturē...
ij tagad jautājums vai mani sapņi par viņa bildinājumu nozīmēja to, ka šams sāks mani komentēt vai ko citu?...
vobšem, mana dzīve ar katru dienu kļūst interesantāka ;o)
|
Jūnijs 21., 2010
10:53
šonakt atkal kārtējais jocīgais sapnis. varētu pat teikt, ka turpinājums tam sapnim, kurā man VIŅŠ bildina. vobšem mēs esam jau sapārojušies un dzīvojam kopā. dzīvojam Liepājā un mums tur ir dzīvoklis. sapņi jau nav īsti tā vieta, kur viss izskatās tā kā šajā realitātē. tad nu arī tam dzīvoklim ar šo realitāti ir maz kā kopīga, jo tas ir melnalkšņu mežs. tiesa stipri paretināts un arī daļa zaru kokiem ir izzāģēti, bet mežs paliek mežs. tas ko mēs abi tur darām būtībā, lai paliek manās smadzenēs, nav visiem jāzin bet neilgu brīdi pirms pamošanās ŠAMS nāk klajā ar paziņojumu, ka viņa ekssieva ir pazudusi un vai es nevarētu viņam palīdzēt šamo sameklēt (ņi čevo sebe; podumal ja), nu i tad prasu, kur ta ekssieva pēdējo reizi ir manīta. tad nu ŠAMS arī stāsta, ka pāri grāvim vannā? te nu es pavisam afigel? ko viņa ekssieva dara mūsu vannā tā, kam par to nekas nav zināms...
droši vien, ka sapnim sekos arī kāds turpinājums. ja tā,- kaut kur noteikti pierakstīšu. pašam jau ir kļuvis interesanti
|
Jūnijs 17., 2010
11:42
TAJĀ lapā man vakar sāka uzmākties viens 51-gadīgs zviedrs. sarakste gan bija īsa :D
zviedrs (z):
-Nice pen. Maybe u have ducks in garden?
es:
-tnx. I don't have garden at all. but swans live in the wilde
z:
-Maybe you are a poet with such beautyful words
es:
-no. I am a biologist.
z:
-Excellent job.I always had problems in school with biology:-))
es:
-excellent?... don't think so. just killing, cutting and looking on daed bodies...
vairs nesekoja neviens rakstīts vārds. un šodien skatos, šams ir izdzēsis visus no manis saņemtos tekstus :D
|
Jūnijs 15., 2010
09:15
tā, nu pēdējā laikā man regulāri kaut kādi sapņi rādās. kopš es esmu pasācis dzert alu katru dienu, ja tā jāatzīst. un brīžiem pat šķiet, ka tie sapņi ir jāpieraksta un tad palēnām jāsāk mācīties tos tulkot, bet nu redzēs vai kas sanāks, jo ar piezīmju blociņu jau nu gultā es nelikšos.
bet nu šīs nakts sapni es vēl atceros, lai arī esmu paspējis atvilkties līdz darbam un gandrīz jau kafiju izmalkot. tad nu nolēmu arī pierakstīt, ja nu vēl kādreiz gadās kāds sapnis, kuru neaizmirstu pirmajā pusminūtē pēc pamošanās ;o)
tātad es dzīvoju. nu ir tāda lieta kā dzīvoklis. un es esmu tajā iekšā. kāds tingeltangeļo pie durvīm. atveru. stāv tur tāds sirms vīrišķis īsiem mateļiem un apcirptām ūšelēm. vai es nevarot šamam palīdzēt? nu par ko ne. nokāpjam pagrabā un šams mani pieved pie kaut kādiem skaitītājiem, lai es pasakot ko tie rāda, viš tos cipariņus nevarot redzēt. nu nosaucu tos viņam, šams tos kaut kādos papīros pašrocīgi ierakstīja un es kāpu atpakaļ uz savu dzīvokli, tikai... aizdomājies uzkāpu ne uz to stāvu un saprotu, ka mana dzīvokļa ta nav... gaitenis vis tāds raibs pri raibs izkrāsots nu tāds, ka acis žilbst. tad tik atopos, ka nevis mans dzīvoklis ir pazudis, bet es vienkārši par augstu esmu uzkāpis. nu labi, kāpju vienu stāvu zemāk. atkal raibs pri raibs gaitenis, citādāki raibumi, bet vienalga acis žilbs. a dzīvokļa ta nav. kāpju vēl zemāk un atkal tas pats... kāpju vēl zemāk un atpazīstu ij savu gaiteni ij savas duravas. speros iekšā dzīvoklī ij figeju - tas vīrelis rakņājas pa manu katliņu kurā vārās saldētie dārzenīši ar sardeļkām. ķeksā ārā manas sardeļkas un ēdī nost. nez no kurienes ir uzradušies mani draugi, kas ar skatās uz šo vājprātu lielām nesaprašanas pilnām acēm. un tad vīrelis maniem draugiem paskaidro, ka ēdot tikai sardeļkas un atver ledusskapi, lai nodemonstrētu to, ka ir piepildījis to visu tikai ar sardeļkām... manas aces jau ir sapletušās tā, ka vairāk jau nu vairs nav kur. šams turpina klāstīt, ka tas jau neesot diži veselīgi, bet nu šam tā patīkot, bet, ka vot es esot tāds, kurš dzīvojot ļoti veselīgi ij rāda uz manu katliņu, no kura ir izleksējis manas sardeļkas, un saka, ka redz es vot dārzenīšus ēdot.
daļše storijs ar manu sardeļku izēdāju neturpinās. bet nelielai liriskai atkāpei par to māju ar raibajiem gaiteņiem. es savos sapņos tajā jau esmu bijis. atpazinu. ar visu klaiņošanu pa tiem gaiteņiem, tikai sapnis ar šo māju man bija kaut kad pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū.
bet nu atpakaļ pie sapņa turpinājuma. mēs ar draugiem atrodamies uz ielas pie viesnīcas Drēzdenē. fotografējam ko nu kurš - viens otru vai apkārtnes preļisķus. mani frendi jau iet uz priekšu, bet es vēl kaut ko mēģinu bildēt, kad paskatos frendu vairs nav, nu un es žigli sāku skriet, lai viņus panāktu tikai viņu nekur nav. tad nu es izmaldos pa dažādām ieliņām, pagalmiem, kur man brīžiem pa kādai ūdens pielei uzpil no salaistītām puķu kastēm. līdz beigās velkoties prom no kārtējā pagalma uz trepītēm sēž jaundzimušžurka, nu tāda pavisam plika un resna, un rozā, tikai tādas kārtīgas ķotkas izmērā. ar ķocīti, kurā iekšā kūņojas tikpat jaundzimuši žurkulēni... tad nu es tai žurkķotkai pajautāju kā lai tieku līdz centram. šī mani nopēta un fāterlandiski paskaidro, ka man visātrāk tur nokļūt būs vispirms ejot atpakaļ līdz alejai un tur pa kreisi un tālāk tikai un vienīgi taisni. šinī brīdī pa kāpnēm garām padrāžas kaut kāda meituška apgāzdama žurktanti ar visu žurkulēnu ķoci. es paņemu žurktanti rokā un apsēdinu viņu atpakaļ uz kāpnēm, tikai tagad viņa nez kāpēc ir īsta žurkas mazuļa izmērā. blakus nolieku arī ķocīti ar pārējiem žurkulēniem un eju meklēt ceļu. ceļu atrodu, aleju atrodu, aizeju pa labi, izeju čerez vārtiņiem, atskatos un tur ir smuks tilts. tas ir jānobildē. bildēju un kadrā iskrien viena no pazudušajiem frendiem, paskatos uz pasaulu bez fotoaparāta acu priekšā un redzu, ka arī pārējie jau deso šurp. visi tādi slapji. esot baigais lietus bijis. a es tāds saus un nekādu lietu ij nepamanīju. tā nu mēs visi satikāmies priecīgi pri priecīgi.
daļše es neskatījos, jo aizgāju uz tualeti. pēc tam tā arī vairs neaizmigu. pašam nu jau ir kļuvis interesanti, ko es vēl tādu jancīgu varētu naktīs nosapņot.
|
Jūnijs 10., 2010
10:08
manas pareģspējas attīstās. vakar bija sajūta, ka ir vēstule. kad aizgāju mājās un atvēru pastkastīti - tā tur tiešām bija...
bet ne gluži par to ir stāsts. vienkārši tādā veidā es uzzināju, ka tradicionālās vērtības LV vairojas un pieņemas spēkā. proti, šoreiz kā izrādās runa ir par to, ka LV ir sākusi atdzimt un attīstīties tāda sen aizmirsta zinātņu nozare kā alķīmija. un ja tā turpināsies, un pagaidām man nav iemesla uzskatīt, ka neturpināsies, tad drīz LV būs vienīgā valsts pasaulē ar šo visai seno un tradicionālo zinātni.
|
Jūnijs 9., 2010
11:29
citāts iz mana šodienas hororskopa: ‘’lidināšanās pa mākoņiem’’ naudas lietās un mīlestībā.
|
11:01 - piezīme pašam priekš sevis...
es zinu, ka nedrīkst skatīties delfu komentārus. taču neizturēju... mea culpa! mea maxima culpa!... tas beidzās ar to, ka es neizturēju vēlreiz un pats tur iekomentēju: es pametu Latviju, bet ne jau tāpēc, ka man būtu pazemojoši ar cilvēkiem Latvijā runāt nelatviešu valodā, bet gan tādēļ, ka tur ir savairojušies pārāk daudz pseidolatviešu, kas savu dzimto valodu nav spējuši apgūt, bet bļauj par krievu alodas drausmām Latvijā, lietojot krievu valodas necenzēto leksiku. piedodiet, bet man vienkārši bija kauns ar šādiem cilvēkiem dzīvot vienā valstī.
nu nav jau gluži tā, ka tas būtu bijis iemesls LV pamešanai, bet konkrētajā situācijā šādi formulēt tekstu bija vienīgais man pieņemamais veids...
|
Maijs 23., 2010
20:01
pietiek stradaķ. jāiet mājās šņabi dzert. šovakar paredzēts dzert Sobieski. ar to man asociējas 2007. gads. nav jau nekāda diži tālā pagātne, bet var gadīties, ka šogad būs toreizējo notikumu turpinājums. varbūt... redzēsim, ko laiks rādīs ;)
|
Maijs 20., 2010
08:03
traukos vienas dienasgrāmatas ierakstam uzskrēju virsū. kārtējais ieraksts no spama sērijas, bet man gribējās paburkšķēt:
Ja tavā ledusskapī ir pārtika, tev virsū ir drēbes, jumts virs galvas un vieta, kur gulēt..
Tad tu esi bagātāks par pārējiem 75% uz šīs pasaules. pārtikas ledusskapī nav. nu nemaz nav...
Ja tev ir nauda bankā, makā un vēl kāda lieka nauda..
Tad tu esi starp 8% pasaules turīgākajiem. lai nu kas, bet liekas naudas man nekad nav bijis. pat nespēju iedomāties kā tas ir – lieka nauda...
Ja tu šorīt pamodies vairāk vesels nekā slims...
Tad tu esi laimīgāks nekā miljons, kas neizdzīvos šonedēļ. nu sāksim ar to, ka es šorīt nepamodos vispār. laikam esmu jau miris...
Ja tu nekad neesi pieredzējis kara briesmas,ieslodzījuma vientulību, moku agoniju vai pēkšņu badošanos...
Tad tu esi priekšā 500 miljoniem cilvēku pasaulē. njā... pēkšņa babodanās man laiku pa laikam ir gadījusies. situacija, kad nav ko ēst un kaut ko varēs dabūt tikai pēc pāris dienām ir pazīstama. diemžēl...
Ja tu vari pacelt galvu un tavā sejā ir redzams smaids, un tas ir patiess..
Tad tu esi laimīgs, jo to var izdarīt vairākums cilvēku, bet daudzi nevar. lai varētu pacelt galvu – to vispirms vajag nolaist, bet to es vēl neesmu atļāvies izdarīt. prosta iza vrednosķi.
Ja tu vari paturēt kāda roku, apskaut viņu vai tikai aizskart viņa plecu...
Tad tu esi laimīgs, jo vari izjust pieskāriena maigumu. ek, ja tas būtu iespējams...
Ja tu vari izlasīt šo ziņojumu, tu esi divtik laimīgs, jo tu zini, ka kāds domā par tevi un turklāt..
Tu esi daudz laimīgāks nekā divi miljardi cilvēku pasaulē, kas nemāk lasīt vispār. nu šitamējā valodā rakstītu tekstu, pēc maniem personiskiem – nepareiziem aprēķiniem, nespēj izlasīt vairāk kā divi miljardi cilvēku, bet var jau būt, ka es vienkārši skaitīt nemāku.
Tagad saskaiti, cik laimīgs tu esi! un kāds tam vispār sakars ar laimi? vai arī man par laimi ir kaut kāds galīgi nepareizs viedoklis?...
|
Maijs 6., 2010
12:20
šodien delfos atkal raksta par mirušo Polijas prezidentu. tas man atgādināju neseno viesošanos Polijā un arī sarunu ar poļu puisi, kurš pie mums pašreiz ir atbraucis pastrādāt uz mēnesi. čelovekiem piegriezies jau līdz baltajām pelītēm viss ar eksprezidentu saistītais. ķipa kamēr bija dzīvs - šamo ciest nevarēja. nomira un uzreiz kļuva labs un visu mīlēts. ziņās tikai par viņu vienu, bet lidmašīnā tak gāja bojā arī citi, ne tikai prezidents... un arī pie mums taču čeloveki vaimanāja oi, oi, oi, poļiem traģēdija. tikai paši poļi nez kāpēc to par traģēdiju neuzskata. vai arī es vienkārši satieku nepareizus Polijas poļus?...
|
Aprīlis 14., 2010
16:41
jákárto dazhádas papíru lietas. un kad tu tiec ar vienu papíru galá izrádás, ka vajag vél kádu papíru un tad vél cita papíra dabúshanai vajag vél kaut kádus citus papírus pirms tam dabút... un tas tikai tápéc, ka izdomáju pastrádát Fáterlandé. te jau nemaz laika strádáshanai nepaliek. vieni vienígi papíri, kuros viskaut kas ir jáatkjeksé. un prieksh kam tas viss vajadzígs? kaut gan iespéjams, ka tad, ja káds dulls vácietis gribétu LV strádát,- sham arí bútu kaudze ar visádám muljkjíbám jásaraksta.
nu kad tas vienreiz beigsies...
|
Aprīlis 6., 2010
13:56
tad nu shodien es beidzot tikshu pie sava jumta virs galvas. tagad man atkal bús iespéja gaidít uz ledusskapja parádámies zímíti, kurá bútu rakstíts: "Aizbraucu! Tavs Jumts.".
|
Aprīlis 2., 2010
14:59
kamehr klainjoju pa kapiem man feisä gandrihz ietriecäs vista. kad lops apsehdäs uz netälu esosha zara, izrädihjäs, ka tas ir sihlis. nekad tik tuvu shamo nebiju redzehjis. kretihns!
|
12:52
vienu gan es neesmu sapratis - no cikiem shai iestädihjumä säkas darba laiks un cikos tas beidzas. cilvehki te ierodas säkot no pusseptinjiem un ap septinjiem vakarä vehl shanseh. müsu nodaljä parasti pirmä ierodas HR (ap plkst. 8:00), pärehjie pakäpeniski lihdz plkst. 9:00 sarodas. ap puschetriem tauta jau säk pazust. visilgäk (lihdz apm. 17:00) palieku vai nu es vai HR...
|
12:51
pusdienu paehshana restoränä te pat ap stüri aiznjem tieshi divas treshdaljstundas.
|
Marts 31., 2010
16:52
vispär esmu nedaudz pärsteigts, ka par mapedu vehl jo projäm ljauzhi priecäjas...
|
16:17
izpehtihju savu finashu stävokli. biju gaidihjis ko daudz sliktäku. patihkami atklaht, ka ir nauda.
|
Marts 29., 2010
12:04
tagad es esmu ticis pie sava datora darbä un tätad arii pie interneta un varu nedaudz parakstiit.
atbraucu pärmociijies, galu galä sabiedriskajäa transportä pavadiitas gandriiz 24 stundas. säkumä bija dazhädu papiiru parakstiishana (pehc nelielas kafijas pauzes), viesu istabas apskatiishanäs, telefona pieslehgshana bariibai un ieshana uz sapulci, kurä mani städiija priekshä muzeja darbiniekiem (sapulce sheit notiek piektdienahs tä pat kä pirms 8-iem gadiem). vehl tiku pie saraksta ar formuläriem, kas man ir jäizpilda. ar to man pirmai dienai bija gana.
sestdien es izstaigäju Gerlicu. kopä varehtu büt nostaigäti kädi 10 km. tä teikt atsvaidzinäju atminjä pilsehtu un täs rajonu izvietojumu, kä arii ieväcu dazhus Vitrinobrachium breve, lai varehtu pabarot savus liidzi panjemtos vilkgliemezhus.
svehtdien izstaigäju Zgorzhelecu un pehcpusdienä biju uz koncertu (J.S.Bach "Johannes-Passion"; nezinu kä sho Baha darbu pareizi latviski jäsauc).
shodien man ir jäietesteh man pieshkjirtais dators (jänoskaidro vai nedarbojas päräk lehnu), pie reizes arii atbildu uz sanjemtajiem mailiem.
staigäjot pa pilsehtu esmu pamaniijis, ka vairäki man zinämi veikali vairs neeksistee, arii täs man zinämäs lehtäs ehstuves. ieteikums no väcieshiem - produktus pirkt Polijä. tur esot lehtäk. tä kä man büs jäieviesh zloti.
par vadu - esmu LV atstäjis sava kjepljepa barojamo vadu...
pagaidäm nekas vairäk nav bijis.
|
|
|