|
Oktobris 25., 2010
Comments:
zini, cik es esmu ārlatvijā strādājusi - un joprojām skaitās, ka latvijā nestrādāju, bet gan amerikā - tad man patīk tas, ka par manu darbu atbilstoši samaksā. labi, tas nav atbildtoši tās valsts standartiem, turienei tas joprojām ir maz, bet salīdzinot arto, cik es par to pašu lv dabūtu... tas arī ir vienīgais iemesls, kāpēc es kaut kur esmu braukusi un kāpēc arī tagad latvijai nekādus nodokļus nemaksāju. piedevām, tagad amrikai maksājot nodokļus, tie nodokļi ir mazāki, nekā ja es viņus lv maksātu. un pat ja es te piereģistrētos kā pašnodarbināta un atkal maksātu nodokļus, es no tā neko neiegūtu. bez tam, nelatvijā attieksme ir labāka. pat ja tu esi tikai draņķa iebraucējs. vismaz attieksme kā pret cilvēku.
jā, par to attieksmi arī. mums LV, cik man ir sanācis strādāt gadījās tā - es ir čiekurs un man ir taisnība un tu darīsi kā es gribu pat, ja tas ir galīgi garām nepareizi vai pat pretlikumīgi. te atkal pilnīgi viena līmeņa komunikācija; nav te tas "tāpēc, ka es ir čiekurs, es ir pārāks". bet nodokļi man gan šķiet tā kā par sālītu, bet ar to, kas paliek uz rokas, var dzīvot, un nav tā sajūta - kāda vella pēc es vispār maksāju.
galvenais, ka nav sajūtas, ka darbs ir tāpēc, lai tur varētu aiziet paēst (nočiept zvēru paiku), ne?
nē, tādas sajūtas nav. bet nu man jau šī ir iespēja pirmo reizi mūžā strādāt pastāvīgi specialitātē, nevis reizi trīs gados veikt ekspertīzi un sagatavot slēdzienu (ķipa, lai nezaudētu kvalifikāciju, jau nevajag katru dienu skalpeli rokās turēt; pietiek reizi ik pa dažiem gadiem; iemaņas jau ir nezūdoša padarīšana...). es te prosta daru to, kas man patīk. turklāt te visu laiku ir jāmācās kaut kas jauns un tas vēl pieder pie tava darba, nevis brīvā laika pavadīšanas.
bet tas tak ir ahujenna kruta!
jā, man jau arī tā liekas ;o) |
|
|
Sviesta Ciba |